Post by k on Aug 24, 2020 14:59:41 GMT 3
Mans garīgais ceļš
JAUTĀJUMS - Kāpēc vispār sāki interesēties par meditāciju u.tml lietām?
Īsā atbilde - dzīves grūtības un sarežģījumi lika meklēt risinājumus, izeju no situācijas. Bija sajūta, ka kaut kas īsti nav kārtībā, bet tāda aktīvāka rīcība sākās pēc dienesta Padomju Armijā 1988-1990.gados. Atnācu mājās, pavēroju dzīvi, un radās pārdomas par dzīves jēgu, kapēc TE UZ ZEMES viss ir tik briesmīgi, tu piedzimsti, redzi visur apkārt notiekošās šausmas, dzīvo, nomirsti...Kā no tā visa izrauties laukā. Un sāku pamazām gan intuitīvi, gan apzināti meklēt izeju. Tā piemēram - es 1990.gadā braucu uz Ļeņingradu - pēc mīkstajām lēcām, tās bija vienīgi tur tajos laikos, ar vilcienu, atceros ka vēl iepazinos ar vienu krievu uz ielas. Stacijā Ļeņingradas pēc dzimšanas datiem man izdrukāja par maksu ātro horoskopu kaut kādu, bet tas salīdzinot ar īsto vēdisko horoskopu bija kaut kāda vāja parodija, citu tolaik nebija diemžēl. Un tas, kas drukāja, pastāstīja par tādu Saientoloģiju, ka tā strādājot ar cilvēka problēmām kas ir zemapziņā, skaidrojot, ka šos pārdzīvojumus vajag attīrīt, ka Saientologi strādajot ar Afganistānas kara veterāniem. Es vēl toreiz nezināju, ka pirmo reizi PSRS laikos 1989.gadā Maskavā un arī Ļeņingradā ciemojusies vizītē sahadža jogas Dibinātāja Shri Mataji Nirmala Devi, ar lekcijām, kurās piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Pēc tam sāku tirgoties ar tehniku, ar Lietuvu , Lietuvā nodibināju komerciālas saiknes, ar dažādām firmām, Lietuvā sahadža-joga spēcīgi attīstījās no 1993.gada. Un 1994.gadā ar sievu apceļojām Itāliju kur bija Eiropas Sahadža-Jogas Centrs. No 1991.gada rudens, kad iepazinos vienlaikus ar sievu un draudzeni, draudzene aizvilka mani uz Torņakalna baznīcu, kur nokristijos un iesvētījos....turpinājums sekos...
JAUTĀJUMS - Kāpēc vispār sāki interesēties par meditāciju u.tml lietām?
Īsā atbilde - dzīves grūtības un sarežģījumi lika meklēt risinājumus, izeju no situācijas. Bija sajūta, ka kaut kas īsti nav kārtībā, bet tāda aktīvāka rīcība sākās pēc dienesta Padomju Armijā 1988-1990.gados. Atnācu mājās, pavēroju dzīvi, un radās pārdomas par dzīves jēgu, kapēc TE UZ ZEMES viss ir tik briesmīgi, tu piedzimsti, redzi visur apkārt notiekošās šausmas, dzīvo, nomirsti...Kā no tā visa izrauties laukā. Un sāku pamazām gan intuitīvi, gan apzināti meklēt izeju. Tā piemēram - es 1990.gadā braucu uz Ļeņingradu - pēc mīkstajām lēcām, tās bija vienīgi tur tajos laikos, ar vilcienu, atceros ka vēl iepazinos ar vienu krievu uz ielas. Stacijā Ļeņingradas pēc dzimšanas datiem man izdrukāja par maksu ātro horoskopu kaut kādu, bet tas salīdzinot ar īsto vēdisko horoskopu bija kaut kāda vāja parodija, citu tolaik nebija diemžēl. Un tas, kas drukāja, pastāstīja par tādu Saientoloģiju, ka tā strādājot ar cilvēka problēmām kas ir zemapziņā, skaidrojot, ka šos pārdzīvojumus vajag attīrīt, ka Saientologi strādajot ar Afganistānas kara veterāniem. Es vēl toreiz nezināju, ka pirmo reizi PSRS laikos 1989.gadā Maskavā un arī Ļeņingradā ciemojusies vizītē sahadža jogas Dibinātāja Shri Mataji Nirmala Devi, ar lekcijām, kurās piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Pēc tam sāku tirgoties ar tehniku, ar Lietuvu , Lietuvā nodibināju komerciālas saiknes, ar dažādām firmām, Lietuvā sahadža-joga spēcīgi attīstījās no 1993.gada. Un 1994.gadā ar sievu apceļojām Itāliju kur bija Eiropas Sahadža-Jogas Centrs. No 1991.gada rudens, kad iepazinos vienlaikus ar sievu un draudzeni, draudzene aizvilka mani uz Torņakalna baznīcu, kur nokristijos un iesvētījos....turpinājums sekos...