Post by k on Aug 21, 2020 17:47:27 GMT 3
Datortehnoloģiju un TV ēnas puses
No FB lapas - Vakcīnrealitāte Latvijā
Un kaut nu nebūtu pamanījusi, ka pārsimts metru no dārziņa slejas telekomunikāciju bāzes stacija. Kaut nu nebūtu pārbaudījusi arī to, ka iestādes telpās ir vairāki aktīvi wi-fi pieslēgumi. Kaut nu es nezinātu, ka augstfrekvences starojums liek eritrocītiem asinīs salipt monētu stabiņos, radot organismā stresu, skābekļa badu, liekot šūnām iziet no ierindas un provocējot virkni dažādu nevēlamu saslimšanu un reakciju. Īpaši jau bērnam. Koncentrēšanās grūtības un hiperaktivitāti ieskaitot.
Kaut nu es pati nebūtu pieredzējusi, ka depresivitāte, nomāktība, regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un neizgulēšanās (neskatoties uz došanos gulēt laikus un mēreni veselīga dzīvesveida piekopšanu) IR konstanta apstarojuma sekas. Jo, pārceļoties no antenu ieskauta un kaimiņu wi-fi signālu pārsātināta daudzdzīvokļu nama Rīgas pievārtē uz lauku mājiņu, simptomi izzuda.
Goda vārds, neērti būt baltajai vārnai. Raudāt gribas. Un raudāju arī. Pa ilgiem laikiem dzēru baldriāni. Pat bērnu uz dārziņu normāli palaist nevaru! Vīrs tieši tāds pats. Domas sakrīt par 100%. Folijgalvas, gatavie. Nu tad arī sēdiet savā viensētā ar vada internetu. Ja nespējat būt “normāli”!
(Piever taču acis. Pieņem noteikumus. Beidz ņemties. Neloģiski? Iedomājies, ka tā ir spēle! Uzvelc masku – gabals nokritīs? Un kāds vēl starojums?! Ja būtu tik kaitīgs, antenas un rūterus sen būtu aizlieguši. Uzliec folijcepuri un palaid bērnu socializēties.)
...
Kurš teica, ka patiesība cilvēku padara laimīgāku? Nu, nepadara laimīgāku. Nedz arī ērtāku.
No FB lapas - Vakcīnrealitāte Latvijā
Un kaut nu nebūtu pamanījusi, ka pārsimts metru no dārziņa slejas telekomunikāciju bāzes stacija. Kaut nu nebūtu pārbaudījusi arī to, ka iestādes telpās ir vairāki aktīvi wi-fi pieslēgumi. Kaut nu es nezinātu, ka augstfrekvences starojums liek eritrocītiem asinīs salipt monētu stabiņos, radot organismā stresu, skābekļa badu, liekot šūnām iziet no ierindas un provocējot virkni dažādu nevēlamu saslimšanu un reakciju. Īpaši jau bērnam. Koncentrēšanās grūtības un hiperaktivitāti ieskaitot.
Kaut nu es pati nebūtu pieredzējusi, ka depresivitāte, nomāktība, regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un neizgulēšanās (neskatoties uz došanos gulēt laikus un mēreni veselīga dzīvesveida piekopšanu) IR konstanta apstarojuma sekas. Jo, pārceļoties no antenu ieskauta un kaimiņu wi-fi signālu pārsātināta daudzdzīvokļu nama Rīgas pievārtē uz lauku mājiņu, simptomi izzuda.
Goda vārds, neērti būt baltajai vārnai. Raudāt gribas. Un raudāju arī. Pa ilgiem laikiem dzēru baldriāni. Pat bērnu uz dārziņu normāli palaist nevaru! Vīrs tieši tāds pats. Domas sakrīt par 100%. Folijgalvas, gatavie. Nu tad arī sēdiet savā viensētā ar vada internetu. Ja nespējat būt “normāli”!
(Piever taču acis. Pieņem noteikumus. Beidz ņemties. Neloģiski? Iedomājies, ka tā ir spēle! Uzvelc masku – gabals nokritīs? Un kāds vēl starojums?! Ja būtu tik kaitīgs, antenas un rūterus sen būtu aizlieguši. Uzliec folijcepuri un palaid bērnu socializēties.)
...
Kurš teica, ka patiesība cilvēku padara laimīgāku? Nu, nepadara laimīgāku. Nedz arī ērtāku.