Post by k on Feb 20, 2024 12:55:12 GMT 3
Apzinjas paraziti
Inese Isa Lapiņa ·
3h
·
Ļoti bieži mēs kaut ko vēlamies, bet nevis mēs, tās ir būtnes mūsos.
Ēst gribas, bet, lai cik apēstu, sāta sajūta nerodas, izsalkums tikai palielinās.
Lai arī cik lietas tu iegādātos cerībā aizlāpīt robu dvēselē, paliek tikai sliktāk, vajag vēl un vēl, aug neapmierinātības sajūta.
Jūs nopelnāt lielas naudas summas, bet tā izslīd caur pirkstiem, un ir grūti to turēt un nopirkt kaut ko nozīmīgu.
Mīlestības strīdi ievelk jūs nogurdinošās attiecībās, kur jūs esat upuris vai bende, jūs nevarat elpot bez partnera, jums nav ko dzīvot bez viņa. Tava dzīve ir neinteresanta un nesvarīga. Kurš gan īsti vēlas šīs ciešanas un drāmu, kurš par tām uzdzīvo?
Jūs guļat un nesaņemat pietiekami daudz miega, jūs pamostaties satriekts un bez enerģijas.
Jūs esat daudz sasniedzis sabiedrībā, nostiprinājies veiksmes un prestiža simbolos, bet aiz šīs ar mugurkaula darbu celtās fasādes iekšā slēpjas nomācošs tukšums un vientulība, nav nekā cita, par ko dzīvot. Laiku un enerģiju nevar atgriezt.
Esības prieks bija nepazīts un palaists garām.
Kāds pavada visu savu dzīvi, lai piepildītu kādu vēlmi, fiksētu ideju, nesasniedz savu mērķi, tikai nogurst un nomirst, neatrodot Svēto Grālu.
Bet likās - tikai nedaudz vairāk -, ka būs laimes, harmonijas un apmierinātības ar dzīvi sajūta.
Kāds ir notiekošā fenomens?
Cilvēks baro nevis sevi, bet gan būtību sevī, tāpēc jūt izsalkumu. Viņš pērk lietas nevis sev, bet pēc būtības, viņš piepūlas, lai piepildītu vēlmi nevis pēc sevis, bet pēc būtības.
Jo vairāk jūs viņus barojat, jo izsalkuši viņi kļūst. Viņi mudina viņu uz pārsteidzīgām darbībām, par kurām viņam vēlāk rūgti jānožēlo; viņi liek viņam apmainīt dārgās dzīvības sulas pret īslaicīgu saviļņojumu, pēc kura sākas dvēseles tumšā nakts. Viņi barojas ar viņa bailēm un ciešanām, priecājas par sāpēm.
No kurienes nāk šīs vienības?
Cilvēks jau piedzimst ar dažām būtībām, un viņš inficējas ar dažām būtībām no draugiem un paziņām skolā, koledžā, darbā un sabiedriskās vietās. Cilvēks kaut kādas būtības izkopj sevī.
To veicina arī nekontrolēta empātija - cilvēks uzņemas kāda cita sāpes, apsēstības, būtības un nevar no tā atgūties.
Ja, lasot šo ziņu, jūs kaut ko atklājat sev, tad tas dod cerību uz uzvaru pār neapzinātiem dzīves scenārijiem.
drusku neveiksmigs tulkojums, bet atgadina APZIŅAS PARAZITUS Kolins Vilsons
ir pieejamas gramatas, kurās runā par šo problēmu
Inese Isa Lapiņa ·
3h
·
Ļoti bieži mēs kaut ko vēlamies, bet nevis mēs, tās ir būtnes mūsos.
Ēst gribas, bet, lai cik apēstu, sāta sajūta nerodas, izsalkums tikai palielinās.
Lai arī cik lietas tu iegādātos cerībā aizlāpīt robu dvēselē, paliek tikai sliktāk, vajag vēl un vēl, aug neapmierinātības sajūta.
Jūs nopelnāt lielas naudas summas, bet tā izslīd caur pirkstiem, un ir grūti to turēt un nopirkt kaut ko nozīmīgu.
Mīlestības strīdi ievelk jūs nogurdinošās attiecībās, kur jūs esat upuris vai bende, jūs nevarat elpot bez partnera, jums nav ko dzīvot bez viņa. Tava dzīve ir neinteresanta un nesvarīga. Kurš gan īsti vēlas šīs ciešanas un drāmu, kurš par tām uzdzīvo?
Jūs guļat un nesaņemat pietiekami daudz miega, jūs pamostaties satriekts un bez enerģijas.
Jūs esat daudz sasniedzis sabiedrībā, nostiprinājies veiksmes un prestiža simbolos, bet aiz šīs ar mugurkaula darbu celtās fasādes iekšā slēpjas nomācošs tukšums un vientulība, nav nekā cita, par ko dzīvot. Laiku un enerģiju nevar atgriezt.
Esības prieks bija nepazīts un palaists garām.
Kāds pavada visu savu dzīvi, lai piepildītu kādu vēlmi, fiksētu ideju, nesasniedz savu mērķi, tikai nogurst un nomirst, neatrodot Svēto Grālu.
Bet likās - tikai nedaudz vairāk -, ka būs laimes, harmonijas un apmierinātības ar dzīvi sajūta.
Kāds ir notiekošā fenomens?
Cilvēks baro nevis sevi, bet gan būtību sevī, tāpēc jūt izsalkumu. Viņš pērk lietas nevis sev, bet pēc būtības, viņš piepūlas, lai piepildītu vēlmi nevis pēc sevis, bet pēc būtības.
Jo vairāk jūs viņus barojat, jo izsalkuši viņi kļūst. Viņi mudina viņu uz pārsteidzīgām darbībām, par kurām viņam vēlāk rūgti jānožēlo; viņi liek viņam apmainīt dārgās dzīvības sulas pret īslaicīgu saviļņojumu, pēc kura sākas dvēseles tumšā nakts. Viņi barojas ar viņa bailēm un ciešanām, priecājas par sāpēm.
No kurienes nāk šīs vienības?
Cilvēks jau piedzimst ar dažām būtībām, un viņš inficējas ar dažām būtībām no draugiem un paziņām skolā, koledžā, darbā un sabiedriskās vietās. Cilvēks kaut kādas būtības izkopj sevī.
To veicina arī nekontrolēta empātija - cilvēks uzņemas kāda cita sāpes, apsēstības, būtības un nevar no tā atgūties.
Ja, lasot šo ziņu, jūs kaut ko atklājat sev, tad tas dod cerību uz uzvaru pār neapzinātiem dzīves scenārijiem.
drusku neveiksmigs tulkojums, bet atgadina APZIŅAS PARAZITUS Kolins Vilsons
ir pieejamas gramatas, kurās runā par šo problēmu