Post by k on May 23, 2023 20:03:33 GMT 3
KGB un FSB
Aivars Markots
·
Un tagad par manam attiecibam ar VDK. Jeb cheku. Un chekistiem. Jo ik pa bridim kkur komentos te vai twiteri kads viszinoss personazs secina, ka "to chekistu klausities nav verts"...
Mani verveja tris reizes. Universitates pirmaja kursa kara komisariata (1984). Teika. Visparejas veselibas parbaudes laika neuzkritosi paludza ieiet vel kkada kabineta. Un tur sedeja divi onkuli. Viniem nesanaca.
Pec tam 1986. Bija smuka saulaina vasara. Es tikko biju paraleli studijam sacis stradat Latvijas Radio. Ar kkadu draugu kompaniju bijam aizgajusi uz pagrides video seansu kkur purchika un kads bija nostuchijis. Atskaneja pieklajigs zvans uz manu darba telefonu un pieklajiga viriesa balss uzaicinaja iedzert kafiju taja laika legendaraja Doma laukuma Zilaja putna. Zvanitaju zinaju. Pasaule ir maza, bet tajos laikos pasaule bija vel mazaka. Visi mes tur kopa burzijamies. Universitate, Radio, Preses nams, LVU Studentu klubs, Anglikani. Vieni un tie pasi dazi restorani un kafejnicas. Visi zinaja, kas ir kas. Kurs ir docents, kurs muzikis, kurs no partijas komitejas, kurs alkoholikis, kurs chekists un kurs stukachs, no kura jauzmanas. Viss riteja savu gaitu. Satikamies. Uz tiksanos zvanitajs nebija atnacis viens. Vinam blakus ar melnu diplomatu rokas ( tajos laikus vel laikam nebija mazu portativu saunu ierakstisanas iericu) sedeja gars slimiga izskata dzeks, par kuru runaja, ka tas esot Kondzenes kurators no chekas. ( tagad nomainijis uzvardu un te FB uzdodas par muzikas nozares funkcionaru). Laipnais zvanitajs saka ta viltigi, aplinkiem. Ka likumus vaigot ieverot. To nezinasana neatbrivojot no soda. Un ta pamazam nonacam pie domas, ka par to nakts pagrides videoseansu man bus sudi, bet, ja busu gudrs un paklausigs, tad sudi var ari nebut. Stulba un smiekliga santaza. Skaidrs, ka es viniem butu bijis labs keriens. Biju viens no Ekonomikas fakultates studentu lideriem ( bet ne pa komjaunatnes liniju), mana studentu celtnieku vieniba Zemgali vairakus gadus bija viena no labakajam Latvija, biju Danca prezidents, stradaju Radio un rakstiju rakstinus par arpolitiku Padomju Jaunate, pazinu visus zurnalistus, regulari tuseju pa Preses namu, televiziju un radio. Manu vecaku dzivokli tuseja nomeklatura, blakus kaiminu dzivokli - visa ta laika radosa bohema ar Ojaru Vacieti, Mari Caklo, Liliju Dzeni, Mihailu Savisko prieksgala.. Informacijas parbagatiba. Bet viniem atkal nesanaca.
Un tad dramatiskais 1987. Viens pretigs marksistiskas filosofijas pasniedzejs bija uzrakstijis sudzibu partijas komitejai par kkadiem maniem tekstiem seminaros. Tam uzreiz piekeras ari kara katedras ofini, ar kuriem man jau ta ipasi sirsnigu attiecibu nebija. Viena no kara katedras piektdienam viens majors mani piekera, kad lekcijas laika rakstiju rezoluciju mitinam, ko taja vakara rikojam Mazaja aula pret iecereto Dagavas HES. Sakas blaustisanas par antisovetchinu, predateliem utml..
Viss beidzas ar to, ka kopiga Universitates partijas komitejas sede kara katedras pr-ka vietniekam uzblavu pretim, ka "nikakoj ja vam ne tovarisch". Un tad sakas elle un Indija. Tikai pec tam uzzinaju, ka manai "aizstavibai" tika mobilizetas augstskolas sabiedriskas organizacijas, mani elki - prof J. Porietis un mana katedras vaditaja, legendara Valentina Zeile pat bija aizgajusi pie ta laika LKP CK pirma sekretara B. Pugo. No augstkolas mani izmeta par "padomju studentu diskreditejosu ricibu". Rezultata bija pamatigs stresins un uz pusgadu uz nervu pamata paralizeta puse sejas.
Bet pirms izmesanas atskaneja zvans manu vecaku dzivokli un "teva bernibas draugs" uzaicinaja aprunaties. Satikamies skverina uz Stuckas un Lacplesa stura ( tas tagad aizbuvets). Solidais pasirmais virs ( tagad pec foto skiet, ka tas bija VDK sefa Johansona vietnieks Miervaldis Kucans) ilgi, lenam un sirsnigi stastija par laiku, kada dzivojam, par jaunibas maksimalismu, par dzives merkiem. Par kauna nedarisanu vecakiem. Piesolija pat rekomendaciju iestajai komunistiskaja partija, bez kuras iespejama sadarbiba un pec tam stradasana chekaa butu neiespejama. Nepiekritu.
Tad, par laimi naca 1988. Atmoda. Jaunas vesmas. 1992. vareju atjaunoties un pabeigt studijas. Un visa ta chekas tema pagaisa ka nebutiska. Kaut ari daudzi jautajumi bija palikusi neatbildeti.
Ar to pasirmo viru tikos velreiz. 1989.g vasara pec viena no izcilako latviesu trimdas darbinieka Jana Muchka ieluguma biju aizbraucis uz Eiropas Latviesu jaunatnes konkgresu Haiko. Taja laika jau biju diezgan atpazistams ar saviem regularajiem starptautiskajiem komentariem televizija un radio. Haiko mani uzmekleja taja laika vel neformalas, nupat no pagrides iznakusas LNNK jauniesu aktivisti E. Repse un brali Titavi (ka izradijas, pec Mavrika Vulfsona ieteikuma) un ludza palidzet viniem ar starptautiskajiem sakariem, kontaktiem utml. Sarunas bija labas. Laiki gan vel bija neskaidri, nekadu garantiju, ka viss beigsies ar Atmodas uzvaru, nebija. Bet apsoliju palidzet, ko varesu. ( pec tam vel Latvija paris reizu ar Einaru tikamies, tacu politiska situacija saka attistities tik strauji, ka nekada mana palidziba viniem vairs nebija vajadziga). Knapi biju paspejis atgriezties no Somijas majas, ka mana vecaku dzivokli atkal atskaneja zvans. Izradijas, ka detalizeta info par manu tiksanos ar Repsi un abiem braliem jau bija nonakusi Engelsa un Lenina ielas stura nama... Sirmais virs labsirdigi panirgajas, ka es neesot izvelejies pareizos draugus..
Un tad pamazam gaisa saka virmot "chekas maisu" tema. Kadas tik versijas no "lieliski informetiem" vai "realo situaciju zinosiem" cilvekiem nebiju saklausijies.. Par aizdomigo kompaniju, kas Godmana uzdevuma parnema tos maisus un parejo info. Par cenam, kas tiekot maksatas, lai izdabutu savu kartiti no maisiem. Par to, ka realo agentu saraksti jau sen esot kkur Piemaskava un seit atstati kkadi sesinieki. Jeb ari saplosisanai to cilveku kartinas, kuri neesot piekritusi sadarboties.. Visas versijas skita logiskas, vairak vai mazak argumentetas.
VDK kartotekas publicesanas dienu neaizmirsisu nekad. Lidz pat rita ausmai nosedeju pie kompja, studejot tos failus. Man vel tagad majas glabajas cetras A4 formata lapas, katra divos stabinos sikiem burtiem sarakstits ... gandriz viss mans jaunibas dienu tusins. Zurnalisti, politiki, muziki, makslinieki. Nemaz jau nerunajot par funkcionariem, it ipasi no "patriotiskajiem spekiem". Mana otra gimene- Labvakar dzeki. Vairaki stukachi , izradas, bijusi ari Danci. Viens ( vai viena) no viniem man pec tam uzrakstija anonimu sms mesindzeri par to, ka vins ( vina) studiju gados reali piespieda sadarboties.. Shoks bija baigs. Un uzreiz saka birt komentari tipa - ar mani vienreiz aprunajas, es atteicos, a tie maitas uztaisijusi kartinu.. Visenergiskak protesteja kada man labi pazistama ambicioza kinorezisore. Patiesiba, zinot, kadi pofigisti bija tie jaunie chekisti, kas plendereja pa Vecrigas krogiem, ari sadu versiju nevareja pilniba noliegt.
Nolemu sameklet to pieklajigo cilveku, ar kuru reiz bijam dzerusi kafiju Vecriga. Jo es pilniba iederejos taja kategorija "ar kuru vienreiz aprunajas". Bijam runajusies simtiem reizu. Chekas centralaja aparata bija kadi 5 cilveki, kuri "uzraudzija" radoso inteligenci, augstskolu studentus, maksliniekus. Mes vinus visus zinajam. Pec estrades grupu koncertiem LVU Lielaja aula pec tam Studentu kluba parasti notika episkas after party kopa ar muzikiem, ari Anglikanos. Tur vini ik pa bridim uzradas. It ka chomiski. Arzemju braucienos, kur Dancim katru reizi kads brauca lidzi. Vini regulari vazajas pa Preses namu. Tagad izradas, ka lielaka dala manu kolegu, kas komenteja starptautiskos jautajumus, ir bijusi stukachi. Bet vadosie - pat shata darbinieki, un diezgan augsta ranga. Kgan tas jau tolaik bija zinams.
Patiesiba man loti gribejas ticet tiem savu draugu skaidrojumiem, ka "ar viniem tikai aprunajas, bet vini nepiekrita". Pec tadas logikas tur butu bijis jabut ari manai kartitei. Tam, ka manis nebija maisos, varetu but izskaidrojums, ka 89.gada vasara es biju piekritis savu lielako autoritasu - Petera, Vulfsona un Kezbera padomam ( vini mani uzaicinaja uz vakarinam pie Mavrika) piekrist pariet stradat uz LLKJS CK, lai nepielautu sis taja laika milzigas organizacijas nonaksanai Rubika riciba un lai saglabatu Tautas frontei lojalos popularos laikrakstus Padomju Jaunatne un Sovetskaja Molodjezh. Ta es, gluzi negaidot, divus gadus pec izmesanas no augstskolas un kopuma visai nicigi lidz tam izturejies pret pelekajos uzvalcinos terptajiem funkcionariem, un nebudams komunists, peksni biju kluvis par nomeklaturas elementu, pie tam otru vadoso, ideologisko. Tiesa, ilgak par pusotru gadu es tur neiztureju. 1991.g janvara barikazu nedelu, budams CK politiskais sekretars, pavadiju aizbarikadetaja Radio nama un tad uzrakstiju atlugumu. Tacu savu paveicu. Latvijas komjaunatne bija vieniga visa PSRS, kas nesadalijas sarkanajos un baltajos, lenam transformejas jaunatnes biznesa un socialajas apvienibas, avizes ieguva pilnigu neatkaribu, bet es - aparata darba pieredzi un apzinu, ka tas galigi nav prieks manis 😉.
Pec tajos laikos pastavosajam birokratiskajam nomeklaturas proceduram, chekas stukachu kartinas, siem stukachiem parejot nomeklaturas amatos, tika likvidetas ( jeb noslepenotas, isti nezinu). Sis bija tas jautajums, kas man nedeva mieru. Ja izraditos, ka ari man bija bijusi "sava" uzskaites kartina, tad butu pamats ticet ari visiem tiem, "ar kuriem vienu reizi bija parunajusies".
Vakar man pec gandriz 10 gadu puliniem satikt Andri Z beidzot tas ari izdevas. Norunataja vieta ieradas tikpat energisks, svarigs cilveks ar atklatu smaidu un gatavibu palidzet. Musu sakotneja komunikacija pa telefonu isti labi nevedas, vins nesaprata manas atkalparadisanas iemeslus un saprotamu apsverumu del vairakas reizes attiecas ar mani tikties. Beidzot piekrita, bet tikai uz dazam minutem. Tacu tiksanas izvertas lieliska. Tas cilveks nebija zaudejis savu humora izjutu, kuras del vins sava laika bija loti iecienits radosajas aprindas un ir loti iecienits joprojam.
Sarunas sausais atlikums - manas kartinas nav un nekad nav bijis. Kartinas tikusas sastaditas tikai par tiem, kas pasrocigi un labpratigi parakstijusies un sadarbojusies. Punkts.
Aivars Markots
·
Un tagad par manam attiecibam ar VDK. Jeb cheku. Un chekistiem. Jo ik pa bridim kkur komentos te vai twiteri kads viszinoss personazs secina, ka "to chekistu klausities nav verts"...
Mani verveja tris reizes. Universitates pirmaja kursa kara komisariata (1984). Teika. Visparejas veselibas parbaudes laika neuzkritosi paludza ieiet vel kkada kabineta. Un tur sedeja divi onkuli. Viniem nesanaca.
Pec tam 1986. Bija smuka saulaina vasara. Es tikko biju paraleli studijam sacis stradat Latvijas Radio. Ar kkadu draugu kompaniju bijam aizgajusi uz pagrides video seansu kkur purchika un kads bija nostuchijis. Atskaneja pieklajigs zvans uz manu darba telefonu un pieklajiga viriesa balss uzaicinaja iedzert kafiju taja laika legendaraja Doma laukuma Zilaja putna. Zvanitaju zinaju. Pasaule ir maza, bet tajos laikos pasaule bija vel mazaka. Visi mes tur kopa burzijamies. Universitate, Radio, Preses nams, LVU Studentu klubs, Anglikani. Vieni un tie pasi dazi restorani un kafejnicas. Visi zinaja, kas ir kas. Kurs ir docents, kurs muzikis, kurs no partijas komitejas, kurs alkoholikis, kurs chekists un kurs stukachs, no kura jauzmanas. Viss riteja savu gaitu. Satikamies. Uz tiksanos zvanitajs nebija atnacis viens. Vinam blakus ar melnu diplomatu rokas ( tajos laikus vel laikam nebija mazu portativu saunu ierakstisanas iericu) sedeja gars slimiga izskata dzeks, par kuru runaja, ka tas esot Kondzenes kurators no chekas. ( tagad nomainijis uzvardu un te FB uzdodas par muzikas nozares funkcionaru). Laipnais zvanitajs saka ta viltigi, aplinkiem. Ka likumus vaigot ieverot. To nezinasana neatbrivojot no soda. Un ta pamazam nonacam pie domas, ka par to nakts pagrides videoseansu man bus sudi, bet, ja busu gudrs un paklausigs, tad sudi var ari nebut. Stulba un smiekliga santaza. Skaidrs, ka es viniem butu bijis labs keriens. Biju viens no Ekonomikas fakultates studentu lideriem ( bet ne pa komjaunatnes liniju), mana studentu celtnieku vieniba Zemgali vairakus gadus bija viena no labakajam Latvija, biju Danca prezidents, stradaju Radio un rakstiju rakstinus par arpolitiku Padomju Jaunate, pazinu visus zurnalistus, regulari tuseju pa Preses namu, televiziju un radio. Manu vecaku dzivokli tuseja nomeklatura, blakus kaiminu dzivokli - visa ta laika radosa bohema ar Ojaru Vacieti, Mari Caklo, Liliju Dzeni, Mihailu Savisko prieksgala.. Informacijas parbagatiba. Bet viniem atkal nesanaca.
Un tad dramatiskais 1987. Viens pretigs marksistiskas filosofijas pasniedzejs bija uzrakstijis sudzibu partijas komitejai par kkadiem maniem tekstiem seminaros. Tam uzreiz piekeras ari kara katedras ofini, ar kuriem man jau ta ipasi sirsnigu attiecibu nebija. Viena no kara katedras piektdienam viens majors mani piekera, kad lekcijas laika rakstiju rezoluciju mitinam, ko taja vakara rikojam Mazaja aula pret iecereto Dagavas HES. Sakas blaustisanas par antisovetchinu, predateliem utml..
Viss beidzas ar to, ka kopiga Universitates partijas komitejas sede kara katedras pr-ka vietniekam uzblavu pretim, ka "nikakoj ja vam ne tovarisch". Un tad sakas elle un Indija. Tikai pec tam uzzinaju, ka manai "aizstavibai" tika mobilizetas augstskolas sabiedriskas organizacijas, mani elki - prof J. Porietis un mana katedras vaditaja, legendara Valentina Zeile pat bija aizgajusi pie ta laika LKP CK pirma sekretara B. Pugo. No augstkolas mani izmeta par "padomju studentu diskreditejosu ricibu". Rezultata bija pamatigs stresins un uz pusgadu uz nervu pamata paralizeta puse sejas.
Bet pirms izmesanas atskaneja zvans manu vecaku dzivokli un "teva bernibas draugs" uzaicinaja aprunaties. Satikamies skverina uz Stuckas un Lacplesa stura ( tas tagad aizbuvets). Solidais pasirmais virs ( tagad pec foto skiet, ka tas bija VDK sefa Johansona vietnieks Miervaldis Kucans) ilgi, lenam un sirsnigi stastija par laiku, kada dzivojam, par jaunibas maksimalismu, par dzives merkiem. Par kauna nedarisanu vecakiem. Piesolija pat rekomendaciju iestajai komunistiskaja partija, bez kuras iespejama sadarbiba un pec tam stradasana chekaa butu neiespejama. Nepiekritu.
Tad, par laimi naca 1988. Atmoda. Jaunas vesmas. 1992. vareju atjaunoties un pabeigt studijas. Un visa ta chekas tema pagaisa ka nebutiska. Kaut ari daudzi jautajumi bija palikusi neatbildeti.
Ar to pasirmo viru tikos velreiz. 1989.g vasara pec viena no izcilako latviesu trimdas darbinieka Jana Muchka ieluguma biju aizbraucis uz Eiropas Latviesu jaunatnes konkgresu Haiko. Taja laika jau biju diezgan atpazistams ar saviem regularajiem starptautiskajiem komentariem televizija un radio. Haiko mani uzmekleja taja laika vel neformalas, nupat no pagrides iznakusas LNNK jauniesu aktivisti E. Repse un brali Titavi (ka izradijas, pec Mavrika Vulfsona ieteikuma) un ludza palidzet viniem ar starptautiskajiem sakariem, kontaktiem utml. Sarunas bija labas. Laiki gan vel bija neskaidri, nekadu garantiju, ka viss beigsies ar Atmodas uzvaru, nebija. Bet apsoliju palidzet, ko varesu. ( pec tam vel Latvija paris reizu ar Einaru tikamies, tacu politiska situacija saka attistities tik strauji, ka nekada mana palidziba viniem vairs nebija vajadziga). Knapi biju paspejis atgriezties no Somijas majas, ka mana vecaku dzivokli atkal atskaneja zvans. Izradijas, ka detalizeta info par manu tiksanos ar Repsi un abiem braliem jau bija nonakusi Engelsa un Lenina ielas stura nama... Sirmais virs labsirdigi panirgajas, ka es neesot izvelejies pareizos draugus..
Un tad pamazam gaisa saka virmot "chekas maisu" tema. Kadas tik versijas no "lieliski informetiem" vai "realo situaciju zinosiem" cilvekiem nebiju saklausijies.. Par aizdomigo kompaniju, kas Godmana uzdevuma parnema tos maisus un parejo info. Par cenam, kas tiekot maksatas, lai izdabutu savu kartiti no maisiem. Par to, ka realo agentu saraksti jau sen esot kkur Piemaskava un seit atstati kkadi sesinieki. Jeb ari saplosisanai to cilveku kartinas, kuri neesot piekritusi sadarboties.. Visas versijas skita logiskas, vairak vai mazak argumentetas.
VDK kartotekas publicesanas dienu neaizmirsisu nekad. Lidz pat rita ausmai nosedeju pie kompja, studejot tos failus. Man vel tagad majas glabajas cetras A4 formata lapas, katra divos stabinos sikiem burtiem sarakstits ... gandriz viss mans jaunibas dienu tusins. Zurnalisti, politiki, muziki, makslinieki. Nemaz jau nerunajot par funkcionariem, it ipasi no "patriotiskajiem spekiem". Mana otra gimene- Labvakar dzeki. Vairaki stukachi , izradas, bijusi ari Danci. Viens ( vai viena) no viniem man pec tam uzrakstija anonimu sms mesindzeri par to, ka vins ( vina) studiju gados reali piespieda sadarboties.. Shoks bija baigs. Un uzreiz saka birt komentari tipa - ar mani vienreiz aprunajas, es atteicos, a tie maitas uztaisijusi kartinu.. Visenergiskak protesteja kada man labi pazistama ambicioza kinorezisore. Patiesiba, zinot, kadi pofigisti bija tie jaunie chekisti, kas plendereja pa Vecrigas krogiem, ari sadu versiju nevareja pilniba noliegt.
Nolemu sameklet to pieklajigo cilveku, ar kuru reiz bijam dzerusi kafiju Vecriga. Jo es pilniba iederejos taja kategorija "ar kuru vienreiz aprunajas". Bijam runajusies simtiem reizu. Chekas centralaja aparata bija kadi 5 cilveki, kuri "uzraudzija" radoso inteligenci, augstskolu studentus, maksliniekus. Mes vinus visus zinajam. Pec estrades grupu koncertiem LVU Lielaja aula pec tam Studentu kluba parasti notika episkas after party kopa ar muzikiem, ari Anglikanos. Tur vini ik pa bridim uzradas. It ka chomiski. Arzemju braucienos, kur Dancim katru reizi kads brauca lidzi. Vini regulari vazajas pa Preses namu. Tagad izradas, ka lielaka dala manu kolegu, kas komenteja starptautiskos jautajumus, ir bijusi stukachi. Bet vadosie - pat shata darbinieki, un diezgan augsta ranga. Kgan tas jau tolaik bija zinams.
Patiesiba man loti gribejas ticet tiem savu draugu skaidrojumiem, ka "ar viniem tikai aprunajas, bet vini nepiekrita". Pec tadas logikas tur butu bijis jabut ari manai kartitei. Tam, ka manis nebija maisos, varetu but izskaidrojums, ka 89.gada vasara es biju piekritis savu lielako autoritasu - Petera, Vulfsona un Kezbera padomam ( vini mani uzaicinaja uz vakarinam pie Mavrika) piekrist pariet stradat uz LLKJS CK, lai nepielautu sis taja laika milzigas organizacijas nonaksanai Rubika riciba un lai saglabatu Tautas frontei lojalos popularos laikrakstus Padomju Jaunatne un Sovetskaja Molodjezh. Ta es, gluzi negaidot, divus gadus pec izmesanas no augstskolas un kopuma visai nicigi lidz tam izturejies pret pelekajos uzvalcinos terptajiem funkcionariem, un nebudams komunists, peksni biju kluvis par nomeklaturas elementu, pie tam otru vadoso, ideologisko. Tiesa, ilgak par pusotru gadu es tur neiztureju. 1991.g janvara barikazu nedelu, budams CK politiskais sekretars, pavadiju aizbarikadetaja Radio nama un tad uzrakstiju atlugumu. Tacu savu paveicu. Latvijas komjaunatne bija vieniga visa PSRS, kas nesadalijas sarkanajos un baltajos, lenam transformejas jaunatnes biznesa un socialajas apvienibas, avizes ieguva pilnigu neatkaribu, bet es - aparata darba pieredzi un apzinu, ka tas galigi nav prieks manis 😉.
Pec tajos laikos pastavosajam birokratiskajam nomeklaturas proceduram, chekas stukachu kartinas, siem stukachiem parejot nomeklaturas amatos, tika likvidetas ( jeb noslepenotas, isti nezinu). Sis bija tas jautajums, kas man nedeva mieru. Ja izraditos, ka ari man bija bijusi "sava" uzskaites kartina, tad butu pamats ticet ari visiem tiem, "ar kuriem vienu reizi bija parunajusies".
Vakar man pec gandriz 10 gadu puliniem satikt Andri Z beidzot tas ari izdevas. Norunataja vieta ieradas tikpat energisks, svarigs cilveks ar atklatu smaidu un gatavibu palidzet. Musu sakotneja komunikacija pa telefonu isti labi nevedas, vins nesaprata manas atkalparadisanas iemeslus un saprotamu apsverumu del vairakas reizes attiecas ar mani tikties. Beidzot piekrita, bet tikai uz dazam minutem. Tacu tiksanas izvertas lieliska. Tas cilveks nebija zaudejis savu humora izjutu, kuras del vins sava laika bija loti iecienits radosajas aprindas un ir loti iecienits joprojam.
Sarunas sausais atlikums - manas kartinas nav un nekad nav bijis. Kartinas tikusas sastaditas tikai par tiem, kas pasrocigi un labpratigi parakstijusies un sadarbojusies. Punkts.