Post by k on Apr 5, 2023 18:26:56 GMT 3
Lētais darbaspēks
no raksta par Gerkena bagātību un vecumu
Vāvuļot var gudri, jo bagātība nāca, jo cilvēku vergoja par ļoti zemu atalgojumu. Uz to balstījās liela daļa ienākumu, jo mazpilsētās daudz citu iespēju nebija, kur strādāt. Plusā vēl melnā kase. Kā zinu? Jo biju viens no vergiem 10 gadus. Jā, vadītājas amatā, bet arī par verga algu. Žēl sevi? Nē. Laba pieredze dzīvei. Šāda nauda harmoniju nevar atnest.
Gerkens un Leiškalns bija labs krodzinieku tandēms. Viens lobēja, otrs tirgoja. Arī Ķirsonam tie bija zelta laiki. Raimond, veselību tev, mežonīgā kapitālisma celmlauzi!
Abi kungi ir vienisprātis: nabadzībā dzimis un audzis cilvēks psiholoģiski nekad nebūs bagāts, lai cik arī viņš pelnītu. Šī ir lasīšanas vērta intervija Jauniešiem arī, lai labāk saprastu paaudzi pirms viņiem....
Tāpēc jau saka, ka ir atšķirība starp "jauno" naudu un "veco" naudu. Pat mārketingā šīs divas pircēju grupas šķiro.
Tas ir šausmjgi,ja nabags kļūst bagats tirgojot preces neatbilstoši kvalitātei.varbūt sākumā tas bija,vēl kaut kā turēja savu marku.
uz šo principu ir balstīta lielākā daļa pasaules ekonomikas un tieši tā gudri cilvēki kļūst bagāti
Varbūt jums ir taisnība,bet domāju,ka par brāķi tu vari norauties agri vai vēlu.Latvijā gan bieži tā nenotiek.
Tieši otrādi bagātībā dzimis bērns,zemapziņā nekad nebūs bagāts.bagātībā dzimušie un augušie nereti palaiž vējā un notrallina visu, ko sencīši nopelnījuši
Es pie Gerkena 1992. gadā par deutsch markām nopirku rudens mēteli, pēc kādām divām nedēļām no auduma sāka līst laukā oderējuma pūkas baltā krāsā, Mētelis bija melns. Faktiski vairs nebija velkams. Priekš tiem laikiem bija ļoti dārgs.
Vēl atceros, ka pirkām it kā Vācijā ražotu keksu ar konservantiem celofānā iepakotu un vēl tādu nesaprotamu saldo vīnu jocīga dizaina pudelē ar skrūvējamu metāla korķi.
Es nopirku tukšas skaņas kasetnieku un zīmuļus ar salauztiem kodoliņiem
Vēlāk sāku braukt uz ārzemēm - uz Angliju vīzas nevajadzēja - un tad interese par iepirkšanos Latvijā strauji zuda.
Gerkinam kafijas automāts ar filtru maksāja 30 latus,nejauši Holandē veikalā redzēju tādu pašu 3,5 lati.Bija ap 2001 gadu.
Par Gerkenu un cenām neatceros, bet labi atminos, ka 1993.gadā taisījos pirkt jaunu radio. Gribēju tā kā VEF SIGMA pirkt, labi atceros cenu - 99 lati. Baigi dārgi. Nenopirku. Drīz sanāca uz UK aizdoties, tur SONY divkasešnieku ar atlaidi nopirku par 34 mārciņām. Grūti pat bija salīdzināt kvalitāti un iespējas. Tāpēc jau arī VEFs aizgāja pa burbuli. Dārga, novecojusi produkcija.
Naudas nebija,lai pirktu dārgus s...Mežciemā ilgus gadus vēl veģ.viņa veikals,tā ir prasme bez pircējiem eksistēt.
Gerkens tirgoja pašus lielākos sūdus kādi vien ir Latvijā bijuši. Sūdabrālis ir pats Gerkens un sūdus tirgo viņš.
Katram laikam savi likumi, savi noteikumi un nodokļi. To nevajag vērtēt no šodienas skatpunkta. Tad visi iepirkās un bija normālas kvalitātes preces par adekvātu cenu. Tā vēlēšanās veidot biznesu, kas bija 90-tajos mūsdienās ir reti sastopama. Ja tā būtu arīšodien, tad Latvijas ekonomika augtu.
no raksta par Gerkena bagātību un vecumu
Vāvuļot var gudri, jo bagātība nāca, jo cilvēku vergoja par ļoti zemu atalgojumu. Uz to balstījās liela daļa ienākumu, jo mazpilsētās daudz citu iespēju nebija, kur strādāt. Plusā vēl melnā kase. Kā zinu? Jo biju viens no vergiem 10 gadus. Jā, vadītājas amatā, bet arī par verga algu. Žēl sevi? Nē. Laba pieredze dzīvei. Šāda nauda harmoniju nevar atnest.
Gerkens un Leiškalns bija labs krodzinieku tandēms. Viens lobēja, otrs tirgoja. Arī Ķirsonam tie bija zelta laiki. Raimond, veselību tev, mežonīgā kapitālisma celmlauzi!
Abi kungi ir vienisprātis: nabadzībā dzimis un audzis cilvēks psiholoģiski nekad nebūs bagāts, lai cik arī viņš pelnītu. Šī ir lasīšanas vērta intervija Jauniešiem arī, lai labāk saprastu paaudzi pirms viņiem....
Tāpēc jau saka, ka ir atšķirība starp "jauno" naudu un "veco" naudu. Pat mārketingā šīs divas pircēju grupas šķiro.
Tas ir šausmjgi,ja nabags kļūst bagats tirgojot preces neatbilstoši kvalitātei.varbūt sākumā tas bija,vēl kaut kā turēja savu marku.
uz šo principu ir balstīta lielākā daļa pasaules ekonomikas un tieši tā gudri cilvēki kļūst bagāti
Varbūt jums ir taisnība,bet domāju,ka par brāķi tu vari norauties agri vai vēlu.Latvijā gan bieži tā nenotiek.
Tieši otrādi bagātībā dzimis bērns,zemapziņā nekad nebūs bagāts.bagātībā dzimušie un augušie nereti palaiž vējā un notrallina visu, ko sencīši nopelnījuši
Es pie Gerkena 1992. gadā par deutsch markām nopirku rudens mēteli, pēc kādām divām nedēļām no auduma sāka līst laukā oderējuma pūkas baltā krāsā, Mētelis bija melns. Faktiski vairs nebija velkams. Priekš tiem laikiem bija ļoti dārgs.
Vēl atceros, ka pirkām it kā Vācijā ražotu keksu ar konservantiem celofānā iepakotu un vēl tādu nesaprotamu saldo vīnu jocīga dizaina pudelē ar skrūvējamu metāla korķi.
Es nopirku tukšas skaņas kasetnieku un zīmuļus ar salauztiem kodoliņiem
Vēlāk sāku braukt uz ārzemēm - uz Angliju vīzas nevajadzēja - un tad interese par iepirkšanos Latvijā strauji zuda.
Gerkinam kafijas automāts ar filtru maksāja 30 latus,nejauši Holandē veikalā redzēju tādu pašu 3,5 lati.Bija ap 2001 gadu.
Par Gerkenu un cenām neatceros, bet labi atminos, ka 1993.gadā taisījos pirkt jaunu radio. Gribēju tā kā VEF SIGMA pirkt, labi atceros cenu - 99 lati. Baigi dārgi. Nenopirku. Drīz sanāca uz UK aizdoties, tur SONY divkasešnieku ar atlaidi nopirku par 34 mārciņām. Grūti pat bija salīdzināt kvalitāti un iespējas. Tāpēc jau arī VEFs aizgāja pa burbuli. Dārga, novecojusi produkcija.
Naudas nebija,lai pirktu dārgus s...Mežciemā ilgus gadus vēl veģ.viņa veikals,tā ir prasme bez pircējiem eksistēt.
Gerkens tirgoja pašus lielākos sūdus kādi vien ir Latvijā bijuši. Sūdabrālis ir pats Gerkens un sūdus tirgo viņš.
Katram laikam savi likumi, savi noteikumi un nodokļi. To nevajag vērtēt no šodienas skatpunkta. Tad visi iepirkās un bija normālas kvalitātes preces par adekvātu cenu. Tā vēlēšanās veidot biznesu, kas bija 90-tajos mūsdienās ir reti sastopama. Ja tā būtu arīšodien, tad Latvijas ekonomika augtu.