Post by k on Mar 28, 2023 0:18:02 GMT 3
Kosmosa vesture
Matt Matt
·
Ielukosimies sen sen atpaklj saules sistemas vesture. No chena stastiem. Bija tada planeta Phaetons.. Kas atradas starp marsu un Jupiteru. Planeta bija zalja planeta ka zeme. Un to apdzivoja civilizaciju ko chena vieglakiem vardiem vareja raksturot ka Super cilveku zvaigzhnu sekla. Zvaigzhnju sekla jo vinji atceljoja no daudz talakas galarktikas un bija musu vardiem apveltiti ar pardabiskam tehnalogjijam. Tieshi vinji iemitinajas musu saules sistema neapdzivota un izveidoja savas jauanas majas. Taka tie bija aizceljotaji vinji principa vareja darit ko velas. Raksturigas ipashibas, gluzhi ka gleznas baltas drebes, ekans gan bija piramidas, obeliski, stohedzhas kas ari bija advancetas tehnalogjias. Kada bridi tie izlema citas dimensijas ieceljot un sastapas ar neistiem chuvaakiem kas nosutija sveicienu atpakalj.
Obelisku atverta portala atpakalj ietraucas milziga energjia kas sadalija phaetonu gabalos un planeta uzspraga. No planetas palika pari tikai meteoridu josla. Kas ari radija iemeslu visam planetam polus nomainit jo saules sistemas polaritates izmainijas.
Visas zemes civilizacijas notinas jo saprata ka bus baigas nepatikshanas. Ko lidz ari sie super cilveki pameta saules sistemu, daudz iebrauceji saka uz shejieni braukt un ari tai skaita karot.
Mars bija planeta kas cieta diezgan... Mars ari bija zalja planeta tachu tani invazeja kaut kadu kukainju parazitu rase kas saka karot ar vietejiem iemitniekiem, un ka rezultata vietejiem nekas cita neatlika ka principa ar kaut kadiem seriem visu planetu nokaisit kas saeda visu dabu tai skaita ari kukai njiem ieapeju izdzivot...
Kopsh tas saules sistemas dizhkjibeles, marsu joprojam apdzivo cilveki nu jau orandzha ser smilsh veidiga planeta.. Un ka chena bildes bija ka tie dzivo tadas allas, est faktiski nav ko, un berni spele tadas strategjiu speles kur akemnjus stumj pec iespejas tuvak centram kas principa ari bija vieniga izklaide...
Lai vai ka bija un nebija... Stastu verot bilja ljoti interesanti, un vel jo vairak ka ai sistemas spej illustret uz zinamu precizitati visas vizijas.
Matt Matt
·
Ielukosimies sen sen atpaklj saules sistemas vesture. No chena stastiem. Bija tada planeta Phaetons.. Kas atradas starp marsu un Jupiteru. Planeta bija zalja planeta ka zeme. Un to apdzivoja civilizaciju ko chena vieglakiem vardiem vareja raksturot ka Super cilveku zvaigzhnu sekla. Zvaigzhnju sekla jo vinji atceljoja no daudz talakas galarktikas un bija musu vardiem apveltiti ar pardabiskam tehnalogjijam. Tieshi vinji iemitinajas musu saules sistema neapdzivota un izveidoja savas jauanas majas. Taka tie bija aizceljotaji vinji principa vareja darit ko velas. Raksturigas ipashibas, gluzhi ka gleznas baltas drebes, ekans gan bija piramidas, obeliski, stohedzhas kas ari bija advancetas tehnalogjias. Kada bridi tie izlema citas dimensijas ieceljot un sastapas ar neistiem chuvaakiem kas nosutija sveicienu atpakalj.
Obelisku atverta portala atpakalj ietraucas milziga energjia kas sadalija phaetonu gabalos un planeta uzspraga. No planetas palika pari tikai meteoridu josla. Kas ari radija iemeslu visam planetam polus nomainit jo saules sistemas polaritates izmainijas.
Visas zemes civilizacijas notinas jo saprata ka bus baigas nepatikshanas. Ko lidz ari sie super cilveki pameta saules sistemu, daudz iebrauceji saka uz shejieni braukt un ari tai skaita karot.
Mars bija planeta kas cieta diezgan... Mars ari bija zalja planeta tachu tani invazeja kaut kadu kukainju parazitu rase kas saka karot ar vietejiem iemitniekiem, un ka rezultata vietejiem nekas cita neatlika ka principa ar kaut kadiem seriem visu planetu nokaisit kas saeda visu dabu tai skaita ari kukai njiem ieapeju izdzivot...
Kopsh tas saules sistemas dizhkjibeles, marsu joprojam apdzivo cilveki nu jau orandzha ser smilsh veidiga planeta.. Un ka chena bildes bija ka tie dzivo tadas allas, est faktiski nav ko, un berni spele tadas strategjiu speles kur akemnjus stumj pec iespejas tuvak centram kas principa ari bija vieniga izklaide...
Lai vai ka bija un nebija... Stastu verot bilja ljoti interesanti, un vel jo vairak ka ai sistemas spej illustret uz zinamu precizitati visas vizijas.