Post by k on Feb 26, 2023 2:00:42 GMT 3
IDEOLOGIJAS Kapitalisms, Socialisms, Marksisms, Kristietiba
KAS JAUNS ...
Normunds Strods
Par kapitālisma postu un nelaimju gūzmu kura sekos, ja pieļaus tās sērgas ieviešanu latvijā brīdināja tie kuri bija devušies emigrācijā pirms četrdesmitā gada. Rakstīja gadu desmitiem savās vēstules kuru adresāti bija te. Tuvāk atmodai jau rakstīja par nelaimi, kuru ievazās tautieši kuri reemigrēs un tiks pieņemti te, lai bīdītu kapitālisma priekšrocības.....
Laikam tāpēc te tika iedzīvināts raidījums labvakar latvija, kad pilnīgi degradēja narkomānus un alkoholiķus, kuri lipa šo raidījumu acot.
Izglītots latvis šo propogandas raidījumu neskatījās, jo bija galvu tiesu augstāks par tiem trim dirsējiem.
Jā bija gan, kad propogandas raidījums ieilga līdz vieniem naktī.
Dzīvoju privātmāju sektorā. Vasara logi visiem vaļā. Visur vai nu gandrīz visās mājas uz pilnu klapi, krievu apdiršana un smieklu jūra.
Jautri dzēra un luncinajās, ka krieviju noliks pie vietas. Un vēl katrs otrais pieminēja Finku. Ka dabūs latvis visu atpakaļ. Visu, visu. Un kā latvju zeme plauks.
Tikai daži klusēja, jo Finks zināja teikt, ka latvju zeme paliks plika kā nātru jūra.
par šo interesanti, pirmo reizi ko tādu dzirdu, izņemot PSRS izdoto daiļliteratūru, kurā bija kapitālisma dzīves nianses labi aprakstītas....
Artis Purvins
Es arī esmu ''padomju laiku produkts''. Tajos laikos uzaugu. Atceros, kādā propagandas fonā es dzīvoju 80-to gadu beigās, līdz pat barikādēm, kurās es piedalījos no pirmās līdz pēdējai dienai, jo tam tā bija jābūt un tas bija patriotiski un svarīgi. Pēc tam, pēc gadiem pamazām nāca atskārsme, ka kaut kas galīgi nav kārtībā, jo apsolītā laimes zeme nemaz neizskatījās tāda, kādai tai vajadzētu būt. Nomuļļājām daudzus gadus, cīnoties par izdzīvošanu. Manā gadījumā ne tik dramatiski, jo esmu bijis pārticis. Bet fakts, ka ik pa brīdim šajā kapitālisma sistēmā tevi, kā vienkāršo cilvēku, ik pa laikam noliek pa nullēm. Līdz pat 2008.gadam cīnījos un kaut kam ticēju, daudz par kaut ko neaizdomājoties, jo man mana ģimene un tās labklājība vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. Un tad pienāca šmovidlaiks. Iepauzēju un sāku par daudz ko aizdomāties, interesēties vairāk, saprast kaut ko, salīdzināt, izprast. Un vienā brīdī nāca atziņa, ka tie it kā ļoti sliktie režīma laiki, ko sauc par padomju laikiem, nebija nemaz tik slikti. Jo tur bija tas sociālais taisnīgums (vairāk vai mazāk), nacionālā brālība utt. Jā, daudz kas nebija un daudz ko varēja vēlēties, lai būtu labāk. Bet savu bērnību atceros kā ļoti bezrūpīgu un saulainu.
Un tagad pajautājiet sev - ar ko šis laiks ir labāks par tiem laikiem. Vai šis laiks un režīms ir labāks par to režīmu, ja tu vergo n darbos, lai izdzīvotu, bet tajos laikos tu nevergoji un tāpat nekas nebija? Kas tev ir tagad? Darbā nojāta veselība un pauris sadirsts ar vēl lielāku propagandu, nekā tolaik. Un makā caurums pāris dienas līdz nākošai algai.
Ai, te varētu aizrunāties vēl gari un plaši. Te varētu pat ļoti labi pafilozofēt. Apzinos, ka mans viedoklis nav populārs, bet man poh.
Aiz ko es ienīstu komentēšanu un čatošanu, ir tas, ka nekad tu nevari visu līdz galam pateikt un nekad līdz galam tevi nesapratīs. Vienmēr paliek šķirba.
KAS JAUNS ...
Normunds Strods
Par kapitālisma postu un nelaimju gūzmu kura sekos, ja pieļaus tās sērgas ieviešanu latvijā brīdināja tie kuri bija devušies emigrācijā pirms četrdesmitā gada. Rakstīja gadu desmitiem savās vēstules kuru adresāti bija te. Tuvāk atmodai jau rakstīja par nelaimi, kuru ievazās tautieši kuri reemigrēs un tiks pieņemti te, lai bīdītu kapitālisma priekšrocības.....
Laikam tāpēc te tika iedzīvināts raidījums labvakar latvija, kad pilnīgi degradēja narkomānus un alkoholiķus, kuri lipa šo raidījumu acot.
Izglītots latvis šo propogandas raidījumu neskatījās, jo bija galvu tiesu augstāks par tiem trim dirsējiem.
Jā bija gan, kad propogandas raidījums ieilga līdz vieniem naktī.
Dzīvoju privātmāju sektorā. Vasara logi visiem vaļā. Visur vai nu gandrīz visās mājas uz pilnu klapi, krievu apdiršana un smieklu jūra.
Jautri dzēra un luncinajās, ka krieviju noliks pie vietas. Un vēl katrs otrais pieminēja Finku. Ka dabūs latvis visu atpakaļ. Visu, visu. Un kā latvju zeme plauks.
Tikai daži klusēja, jo Finks zināja teikt, ka latvju zeme paliks plika kā nātru jūra.
par šo interesanti, pirmo reizi ko tādu dzirdu, izņemot PSRS izdoto daiļliteratūru, kurā bija kapitālisma dzīves nianses labi aprakstītas....
Artis Purvins
Es arī esmu ''padomju laiku produkts''. Tajos laikos uzaugu. Atceros, kādā propagandas fonā es dzīvoju 80-to gadu beigās, līdz pat barikādēm, kurās es piedalījos no pirmās līdz pēdējai dienai, jo tam tā bija jābūt un tas bija patriotiski un svarīgi. Pēc tam, pēc gadiem pamazām nāca atskārsme, ka kaut kas galīgi nav kārtībā, jo apsolītā laimes zeme nemaz neizskatījās tāda, kādai tai vajadzētu būt. Nomuļļājām daudzus gadus, cīnoties par izdzīvošanu. Manā gadījumā ne tik dramatiski, jo esmu bijis pārticis. Bet fakts, ka ik pa brīdim šajā kapitālisma sistēmā tevi, kā vienkāršo cilvēku, ik pa laikam noliek pa nullēm. Līdz pat 2008.gadam cīnījos un kaut kam ticēju, daudz par kaut ko neaizdomājoties, jo man mana ģimene un tās labklājība vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. Un tad pienāca šmovidlaiks. Iepauzēju un sāku par daudz ko aizdomāties, interesēties vairāk, saprast kaut ko, salīdzināt, izprast. Un vienā brīdī nāca atziņa, ka tie it kā ļoti sliktie režīma laiki, ko sauc par padomju laikiem, nebija nemaz tik slikti. Jo tur bija tas sociālais taisnīgums (vairāk vai mazāk), nacionālā brālība utt. Jā, daudz kas nebija un daudz ko varēja vēlēties, lai būtu labāk. Bet savu bērnību atceros kā ļoti bezrūpīgu un saulainu.
Un tagad pajautājiet sev - ar ko šis laiks ir labāks par tiem laikiem. Vai šis laiks un režīms ir labāks par to režīmu, ja tu vergo n darbos, lai izdzīvotu, bet tajos laikos tu nevergoji un tāpat nekas nebija? Kas tev ir tagad? Darbā nojāta veselība un pauris sadirsts ar vēl lielāku propagandu, nekā tolaik. Un makā caurums pāris dienas līdz nākošai algai.
Ai, te varētu aizrunāties vēl gari un plaši. Te varētu pat ļoti labi pafilozofēt. Apzinos, ka mans viedoklis nav populārs, bet man poh.
Aiz ko es ienīstu komentēšanu un čatošanu, ir tas, ka nekad tu nevari visu līdz galam pateikt un nekad līdz galam tevi nesapratīs. Vienmēr paliek šķirba.