Post by k on Dec 4, 2022 18:51:49 GMT 3
Paradize, laime, veiksme
Līga Slišāne
Līga Slišāne
Favorites ·
1d
· YouTube ·
Šis laiks man māca novērtēt to, kas ir. Un izrādās, laime nav mirāža kaut kur aiz horizonta, ko uzbūruši masu mēdiji un sabiedrības viedoklis, kas smeldz krūtīs un ir netverama kā migla. Tu ej un ej, bet tā attālinās. Kā jau migla. Tu esi tajā, bet nevari tai pieskarties, to satvert.
Laime ir ūdens. Jā – ūdens. Kad slāpst un tu vari aizgūtnēm padzerties tīru, vēsu ūdeni. Un uzvārīt tēju. Un zupu.
Laime ir kad vari cieši apskaut savu suni un just viņa siltumu. Laime ir mīlestība viņa acīs un vēsā purniņa pieskāriens.
Laime ir tad, kad tev ir tuvi, mīļi cilvēki, kurus vari apskaut. Viņi ir. Viņi runā. Reizēm tu esi nikns uz viņiem, jo viņi nav perfekti, bet viņi IR.
Laime ir vasaras svelme, no kuras vari glābties upē, jūrā vai dīķī. Un laime ir ziemas sals, tik svaigs un tīrs, tik stindzinošs un patiess, no kura glābies siltā istabiņā. Jā, laime ir arī jumts uz galvas un silta sega. Maizes rieciens un austošs rīts. Mēnesnīca un sniegpārsliņa.
Citas laimes nav. Viss cits ir iedomas.
To, ka citas laimes nav, mēs saprotam tikai tad, kad vairs nav nekā. Jā, mēs nenovērtējam to, kas ir, visu dzīvi kārojam to, ko rāda televizorā, ko stāsta, - tur un tur esot laimes zeme, cits līmenis. Jā, bieži vien mēs dzirdam nievas savā adresē un sašutumu, kā tā var vispār dzīvot, ir taču pasaulē komforts, pilis un jahtas uz ko tiekties, ko esam pelnījuši... Bet neviens nestāsta par to, ka citur pasaulē plosās kari un posts, cik liela laime ir vienkārši – miers. Mēs nenovērtējam mieru.
Diemžēl cilvēki neizdara secinājumus. Ir provokācijas un gandrīz visi uz tām reaģē. Cilvēki tikai reaģē un reaģē, neizdarot nekādus secinājumus. Bet šis ir laiks, kad IR jāizdara secinājumi. Svarīgi secinājumi. Mazāk reaģēt, bet vairāk vērot. Un novērtēt visu, kas mums ir. Apzināties tā svarīgumu.
Manuprāt, šis ir laiks, kad izdarīt secinājumus, nevis sašutumā vaimanāt par igauņu mākslinieka skulptūrām.
Šis ir klusuma laiks. Katram priekš sevis. Izvērtēt, izsijāt patiesās vērtības. Atsijāt graudus no pelavām. Atdalīt melus no patiesības. Izprast šo dzīvi un līdz ar to, - sevi, jo viens no otra nav atraujams.
Laime ir ūdens, kurā vari nomazgāt tīru savu seju. Šķīstīt miesu, lai šķīstītu dvēseli. Jo arī miesīgais no garīgā nav atraujams. Tikai izprotot vienu, var izprast otru.
Šis ir izvēļu laiks. Pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, vai palikt ilūzijās. Izvēle var nemainīt ne par gramu ne tavu dzīvi, ne tevi pašu, bet tā var ielikt pamatus kaut kam tādam, ko nespēj vēl aptvert. Pieņemt dzīvi nenozīmē pielāgoties un dejot pēc tādas mūzikas, kādu skandina. Man un tev ir tiesības palikt malā un vienkārši vērot. Vērot, bet ne piedalīties. Nereaģēt. Palikt pašam. Pieņemt dzīvi nozīmē apjēgt, cik dzīvība ir trausla un to, ka nekas šai pasaulē nav pašsaprotams. Pieņemt dzīvi nozīmē nemeklēt laimi aiz horizonta un nesaukt par laimi nelaimi, bet būt pateicīgam par to, kas ir, jo rīt tā visa var nebūt. Novērtēt nozīmē arī to, ka neesi vairs augstprātīgs un vīzdegunīgs, jo viss, kas tev tagad ir, var zust. Novērtēt nozīmē teikt Paldies par sauli, kas uzlec un dienu, kura ir nodzīvota.
Līga Slišāne
Līga Slišāne
Favorites ·
1d
· YouTube ·
Šis laiks man māca novērtēt to, kas ir. Un izrādās, laime nav mirāža kaut kur aiz horizonta, ko uzbūruši masu mēdiji un sabiedrības viedoklis, kas smeldz krūtīs un ir netverama kā migla. Tu ej un ej, bet tā attālinās. Kā jau migla. Tu esi tajā, bet nevari tai pieskarties, to satvert.
Laime ir ūdens. Jā – ūdens. Kad slāpst un tu vari aizgūtnēm padzerties tīru, vēsu ūdeni. Un uzvārīt tēju. Un zupu.
Laime ir kad vari cieši apskaut savu suni un just viņa siltumu. Laime ir mīlestība viņa acīs un vēsā purniņa pieskāriens.
Laime ir tad, kad tev ir tuvi, mīļi cilvēki, kurus vari apskaut. Viņi ir. Viņi runā. Reizēm tu esi nikns uz viņiem, jo viņi nav perfekti, bet viņi IR.
Laime ir vasaras svelme, no kuras vari glābties upē, jūrā vai dīķī. Un laime ir ziemas sals, tik svaigs un tīrs, tik stindzinošs un patiess, no kura glābies siltā istabiņā. Jā, laime ir arī jumts uz galvas un silta sega. Maizes rieciens un austošs rīts. Mēnesnīca un sniegpārsliņa.
Citas laimes nav. Viss cits ir iedomas.
To, ka citas laimes nav, mēs saprotam tikai tad, kad vairs nav nekā. Jā, mēs nenovērtējam to, kas ir, visu dzīvi kārojam to, ko rāda televizorā, ko stāsta, - tur un tur esot laimes zeme, cits līmenis. Jā, bieži vien mēs dzirdam nievas savā adresē un sašutumu, kā tā var vispār dzīvot, ir taču pasaulē komforts, pilis un jahtas uz ko tiekties, ko esam pelnījuši... Bet neviens nestāsta par to, ka citur pasaulē plosās kari un posts, cik liela laime ir vienkārši – miers. Mēs nenovērtējam mieru.
Diemžēl cilvēki neizdara secinājumus. Ir provokācijas un gandrīz visi uz tām reaģē. Cilvēki tikai reaģē un reaģē, neizdarot nekādus secinājumus. Bet šis ir laiks, kad IR jāizdara secinājumi. Svarīgi secinājumi. Mazāk reaģēt, bet vairāk vērot. Un novērtēt visu, kas mums ir. Apzināties tā svarīgumu.
Manuprāt, šis ir laiks, kad izdarīt secinājumus, nevis sašutumā vaimanāt par igauņu mākslinieka skulptūrām.
Šis ir klusuma laiks. Katram priekš sevis. Izvērtēt, izsijāt patiesās vērtības. Atsijāt graudus no pelavām. Atdalīt melus no patiesības. Izprast šo dzīvi un līdz ar to, - sevi, jo viens no otra nav atraujams.
Laime ir ūdens, kurā vari nomazgāt tīru savu seju. Šķīstīt miesu, lai šķīstītu dvēseli. Jo arī miesīgais no garīgā nav atraujams. Tikai izprotot vienu, var izprast otru.
Šis ir izvēļu laiks. Pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, vai palikt ilūzijās. Izvēle var nemainīt ne par gramu ne tavu dzīvi, ne tevi pašu, bet tā var ielikt pamatus kaut kam tādam, ko nespēj vēl aptvert. Pieņemt dzīvi nenozīmē pielāgoties un dejot pēc tādas mūzikas, kādu skandina. Man un tev ir tiesības palikt malā un vienkārši vērot. Vērot, bet ne piedalīties. Nereaģēt. Palikt pašam. Pieņemt dzīvi nozīmē apjēgt, cik dzīvība ir trausla un to, ka nekas šai pasaulē nav pašsaprotams. Pieņemt dzīvi nozīmē nemeklēt laimi aiz horizonta un nesaukt par laimi nelaimi, bet būt pateicīgam par to, kas ir, jo rīt tā visa var nebūt. Novērtēt nozīmē arī to, ka neesi vairs augstprātīgs un vīzdegunīgs, jo viss, kas tev tagad ir, var zust. Novērtēt nozīmē teikt Paldies par sauli, kas uzlec un dienu, kura ir nodzīvota.