Post by k on Nov 13, 2022 23:32:32 GMT 3
Karma un tas sekas, novērojumi
Sergejs Lazarevs, slavenais gramatu sērijas KARMAS DIANOSTIKA autors
#reinkarnācija Stāsts par Suņu sēnēm un halucinācijām . Mušmiru novārijums.
Kāpēc izkrīt mati ? Kāpēc baznīcā jāsien lakats ? Mandalu formas labību laukos.
Citas pasaules un okultisms.
Bieži esmu saskāries ar faktiem, kas pierāda viņpasaules pastāvēšanu. Maniem paziņām ir rādījušies mirušie radinieki un brīdinājuši par to, kas ar viņiem
var notikt nākotnē. Ievēroju, ka arī zīlēšana ar kārtīm un kafijas biezumos ir saistīta ar viņpasauli. Taču, kad iemācījos kontaktēties ar mirušo dvēselēm, izsaukt tās, saņemt informāciju, tā izrādījās neprecīza. Tas nozīmēja, ka pastāv informācijas ierobežojumi. Ja zināšanas par tagadni un nākotni varēja nākt par ļaunu, informāciju saņemt nevarēju. Pēc tam ieraudzīju, ka viņpasaulē atrodas nākamo bērnu dvēseles, kas tur nokļūst pirms ieņemšanas. Arī pēc nāves cilvēka dvēsele nokļūst tur. Vēlāk tā atkal var iemiesoties uz Zemes, bet var arī pāriet uz citām pasaulēm. Jo mazāk otras pasaules struktūra līdzinās Zemes pasaulei, jo mazāk izredžu ir izdzīvot cilvēkam, kas piedzimis uz Zemes, toties jo lielāks ir viņa garīgais potenciāls. Pirms ieņemšanas dvēsele parasti atgriežas viņpasaulē, taču var arī ierasties no citas, mums pretējas pasaules. Tad cilvēka informatīvās struktūras šurp atnāk caur zvaigznes, šajā gadījumā - Saules centru. Viņpasaule ir kā saistošais ķēdes posms starp mūsējo un tai pretējo pasauli.
Ilgi nespēju saprast, kāpēc dvēseles viņpasaulē var redzēt nākotni un sniegt informāciju. Tad aptvēru, ka tur pastāv cita veida realitāte. Tā ir smalkākā līmenī, un tajā ir citas apziņas formas. Smalkajā līmenī pagātne, tagadne un nākotne ir sasietas vienā mezglā. Visums sākotnēji radās kā īpašs lauka veids, kurā pagātne un nākotne bija viens vesels, laiks un telpa nebija diferencēti. Pēc tam parādījās aizvien blīvāki lauku slāņi, noformējās laiks un telpa, diskrēti veidojumi, kas padarīja iespējamu vielas struktūru radīšanu un turpmāku laika un telpas attīstību. Attīstība -tā ir potenciāla uzkrāšana starp aizvien daudzveidīgākām vieliskām formām, no vienas puses, un sākotnējo vienotību, no otras puses.
Pirmo reizi viņpasaules konstrukciju es ieraudzīju, kad strādāju ar laiku. Uzzinājis, ka cilvēks dzīvo trijos laika punktos, nolēmu palūkoties, kā grafiski izskatīšos viņpasaulē. Zīmējums iznāca dīvains: trīs vienādi cilvēki, kas sadevušies rokās. Pēc atšifrēšanas izrādījās, ka tās ir manas trīs laika čaulas, mans laika ķermenis. Viņpasaulē laika punkti ir saspiesti. Gan laiks, gan telpa tur izskatās citādi. Tādēļ no turienes var ieraudzīt, kas notiks tuvākajā nākotnē. Taču, tā kā nākotnes notikumu matricu ir daudz, tie, kas atrodas viņpasaulē, var kļūdīties ar paredzējumiem.
Mana nākamā saskare ar viņpasauli notika tad, kad ieguvu informāciju par to, ka pastiprināta pieķeršanās Zemes lietām deformē lauka struktūras un izraisa slimības. Mēģināju rast iespējas, kā to bloķēt. Negaidīti atklājās, ka pastiprināta saikne ar viņpasauli bloķē pieķeršanos laicīgajam un veicina garīgo struktūru attīstību. Tajā brīdī es nodibināju kontaktu ar saviem nākamajiem bērniem, un viņi sāka sniegt man informāciju. Iespaids bija dīvains. Informācija plūda lielā straumē, lauka struktūras saspringti darbojās, to pieņemot un apstrādājot, bet apziņā bija klusums. Pamēģināju uztvert sūtījumu apziņā, taču tas pārtrūka. Likos mierā - un informācija atkal sāka plūst zemapziņas līmenī. Apziņa nav gatava pieņemt kuru katru informāciju, un, lai to nesagrautu, ieslēdzas aizsardzības sistēma. Tas palīdzēja man saprast Ēģiptes kultūru, aptvert, kāpēc agrāk tik milzīgi līdzekļi, titāniskas pūles tika veltītas, lai nodrošinātu cilvēka eksistēšanu pēc nāves. Parastās loģikas rāmjos to izprast nav iespējams. Viņpasaules kultūra bija daudz svarīgāka par zemes realitāti, un, skatoties uz seno Tēbu kolosālajām celtnēm, es sāku saprast, ka būvēm uz Zemes jāatbilst nevis ķermeņa, bet gan gara interesēm. Izrādās, ka viens no cilvēces attīstības pirmo etapu galvenajiem noteikumiem bija - attīstīt kontaktu formas ar viņpasauli un nostiprināt tās materiālos simbolos.
Kārtējā saskare ar viņpasauli nāca negaidīta. Man atnesa suņusēņu uzlējumu ar LSD līdzīgu iedarbību. Cilvēks, kurš man to iedeva, brīdināja: - Pēc divdesmit minūtēm sāks pārveidoties priekšmetu krāsas, mainīsies fiziskās sajūtas, tu nespēsi pat runāt.
Pārmaiņas iestājās diezgan ātri. Vienas sajūtas sāka notrulināties, citas kļuva asākas. Notrulinājās tās emocijas, kas bija saistītas ar apziņu un ķermeni. Toties aktivizējās zemapziņa, saistība ar citu realitāti. Mēle pinās, ķermenis it kā pazaudēja svaru. Sajūta bija tāda kā pēc izdzertas spirta glāzes. Bet, lai cik dīvaini, diagnostikas spējas tas neietekmēja. Aptvēru, ka diagnosticēju smalkajos lauka līmeņos. Īslaicīga apziņas deformācija tam ne vien netraucēja, bet pat palīdzēja. Turpinot ieskicēt savu lauka struktūru darbu, izbrīnīts ieraudzīju, ka krasi pastiprinājās kontakts ar viņpasauli. Tiesa, šis kontakts bija vienpusīgs, izkropļots. Nākamajā dienā pārskatot situāciju, radās ļoti interesants secinājums: augiem kontakts ar viņpasauli ir spēcīgāks nekā dzīvniekiem; īpaši izteikts tas ir tā sauktajiem halucinogēniem. Reibinošu dzērienu lietošana un dažādu zāļu smēķēšana novirzīja apziņas atbalsta punktus no saistības ar šīs pasaules loģiku uz loģiku, kas raksturo viņpasaules zemapziņas slāņus. Tas deva jaunu informāciju un impulsu apziņas attīstībai. Tātad halucinogēnu lietošana bija viens no avotiem, kur smelties jaunu informāciju no zemapziņas. Turklāt ar loģisko struktūru sagrāvi tika bloķēta pieķeršanās laicīgajam, un tam bija ārstniecisks efekts.
Senajā Indijā lietoja dzērienu, kas Vēdās tiek saukts par Dievišķo - somoli; tā sastāvā bija mušmiru uzlējums. Tas palēnināja apziņas darbību un aktivizēja zemapziņas darbību. Analogi paņēmieni tika lietoti kara mākslās. Garīgo un lauka struktūru aktivizācija paplašināja ķermeņa iespējas. Halucino- gēnus lietoja budistu skolās, kam bija saistība ar cīņas mākslām. Senie vikingi pirms kaujas dzēra mušmiru novārījumu, lai būtu bezbailīgi cīņā.
Alkohols, narkotikas, halucinogēnās vielas sagrauj ne tikai apziņu, bet arī ķermeni, rodas pierašana un atkarība, tādēļ ārstēšanai un pasaules iepazīšanai tas bija tikai stimuls, bet tālāk sāka attīstīties tehnikas: sākumā informācijas, pēc tam apziņas apstādināšana, lai aktivizētu lauka struktūras, kas saistītas ar citām pasaulēm.
Noskaidrojās kāds interesants fakts: cilvēks - tas nav tikai dzīvnieks, bet arī augs. Mati, nagi un zarnu trakts dzīvo pēc augu valsts likumiem. Tādēļ pēc nāves matu un nagu augšana neapstājas. Ja cilvēks spēcīgi piesaistās Zemei un agresija iet uz smalkajiem līmeņiem, viņam var izkrist mati, un tas bloķēs agresijas iekļūšanu viņpasaulē.
Reiz es diagnosticēju jaunu meiteni, kurai strauji bija sākuši izkrist mati. Sākumā atklāju spēcīgu pašas bērnu iznīcināšanas programmu, vēlāk - to, kas bija šīs programmas pamatā: viņai sekmīgs darbs, karjera bija daudz svarīgāka par bērnu dzemdēšanu. Tas pats bija vērojams arī iepriekšējās dzīvēs. Matu izkrišana bloķēja programmas iekļūšanu viņpasaulē un kaitējumu bērnu dvēselēm.
Interesanta detaļa: man kļuva skaidrs, kāpēc visas raganas zīmētas ar vaļējiem matiem. Izrādās, tam var būt sakars ar burvestībām. Ja cilvēka vēlēšanās nokļūst smalkajos līmeņos un sasniedz viņpasauli, šīs vēlēšanās realizācijas iespējamība daudzkārt pieaug. Kad cilvēks, izsakot savas vēlmes, glauda matus, vērojams tas pats efekts. Sapratu arī to, kāpēc sievietēm baznīcā jāiet ar lakatu galvā. Sieviešu mati pastiprina piezemētu vēlēšanos realizācijas iespēju, nojauc enerģētiku un traucē garīgai noskaņai, jo kristiešu egregora diapazons ietver sevī ne tikai viņpasauli, bet arī daudz smalkākas garīgas struktūras. Kontakts ar viņpasauli palīdz krasi paaugstināt praktisko, taktikas spēju līmeni. Viss, ko mēs saucam par maģiju un okultismu, visbiežāk ir saistīts ar šo līmeni.
Līdz ar to kļuva saprotams, kāpēc apustulis Pāvils atņēma gaišredzības spēju sievietei, kura teica, ka viņš ir Dievs, tātad - ar savu redzējumu slavināja viņu. Apustuļa kontakta līmenis bija daudz augstāks nekā šai sievietei, un, pārrāvis pareģes kontaktu ar citām pasaulēm, viņš atņēma tai spējas. Kāpēc Pāvils tā darīja? Kad cilvēks paziņo kādu informāciju, ievietojot to loģiskās struktūrās, tas viss tiek darīts noteikta emocionāli garīgā slāņa robežās. Vienkāršāk izsakoties: sākumā mēs saprotam pasauli emocionāli, ar sajūtām un tikai pēc tam - domājot. Tātad pasaules uzskata filozofisko struktūru pamatā ir emocionāli garīgās struktūras. Tās dzimst, mūsu lauka struktūrām mijiedarbojoties ar dažādiem realitātes slāņiem. Viņpasaule pēc savas struktūras ir tuvāka Zemes pasaulei. Ir citas pasaules un realitātes, kur ir mazāk vieliskā, bet vairāk garīgā - lielāki mērogi. Kontaktu pastiprināšana ar viņpasauli radīja pagānismu. Kontakts ar citiem, garīgākiem slāņiem radīja kristietību. Katras reliģijas dzīvotspēju un perspektīvas noteica tas, cik augstus garīgos slāņus tā sasniegusi. Jo lielāks ir citu pasauļu un Visumu skaits, jo augstākā līmenī jābūt garīgumam, kas tās vieno.
Sadarbība ar citām pasaulēm man sākās dziedniecības režīmā. No kādas pacientes strāvoja agresija pret citām būtnēm, un tas bija saistīts ar kaut kādām maģiskām darbībām iepriekšējās dzīvēs. Nedēļu lauzīju galvu, cenšoties noskaidrot, kas tās par būtnēm. Galu galā secināju, ka tās ir citas pasaules. Mēģināju uzzīmēt, kā tās izskatās, bet nekas man nesanāca. Zemes loģikas ietvaros tas bija neiespējami. Tad es izslēdzu loģiku un centos ņemt informāciju jebkuros simbolos, saprotot, ka to tieši attēlot nav iespējams. Daļu informācijas nevarēju pat atveidot uz papīra, tomēr kaut ko piefiksēt pratu, un aina sāka noskaidroties. Izrādījās, ka Visuma struktūra ir šūnveida, sastāv no trīsdesmit trim pasaulēm, kas apvienotas grupās, un katrs cilvēks, pareizāk - viņa smalkā plāna dubultnieks, eksistē katrā no šīm pasaulēm, protams, pilnīgi citādā izskatā un ar citu apziņu. Palūkojos, kā pats izskatos vienā no tuvākajām pasaulēm. Bija visai amizanti: tā bija kaut kāda dīvaina amēbveida būtne ar nesaprotamiem veidojumiem iekšpusē.
Agrāk jau rakstīju par citām pasaulēm, to iespaidu uz mums, par to, ka arī mēs smalkajā līmenī mijiedarbojamies ar tām, vai nu darot tām labu, vai kaitējot, atkarībā no tā, cik pilnīga ir mūsu domāšana. Saņemot informāciju par citu pasauļu konstrukciju un to iedzīvotājiem, es nenojautu, ka man nāksies saskarties ar šo problēmu krietni nopietnākā līmenī.
Reiz man pa rokai trāpījās žurnāls ar fotogrāfijām, kurās bija redzami dīvaini apļi, kas naktī vai agri no rīta parādījušies Anglijas laukos. Fotogrāfijas mani ieinteresēja. Spriedu tā: ja šos apļus kāds uzvilcis, tam ir bijis noteikts mērķis - informatīvi iedarboties uz cilvēkiem. Vajadzēja izpētīt, kā tie iedarbojas, ja uz tiem kādu laiku raugās. Pārbaudīju iedarbību uz pamatparametriem, uz kopējo lauka struktūru, pēc dubultnieku sistēmas un uz kopējo informācijas lauku. Un atklājās pārsteidzoša aina: apļi pozitīvi ietekmēja jebkuru cilvēku, kas uz tiem skatījās.
īsa atkāpe.
Pirms kāda laika, kad mēs ar asistenti strādājām, vācot informāciju un tīrot karmu, es visu laiku sastapos ar kādu būtni, kurai bija liela nozīme un pārkāpumi pret kuru tika sodīti visai bargi. Taču es vēl nezināju, kas tā ir par būtni. Pēc daudzu dienu pūlēm to izdevās atšifrēt: tā izrādījās cilvēce nākotnē. Noskaidrojās, ka nākamās cilvēces enerģētika smalkajā līmenī kardināli atšķiras no mūsu enerģētikas. Paskatījos, kādiem jābūt šodienas cilvēka parametriem, lai viņš būtu sagatavots ieiešanai jaunā stāvoklī. Jo ir tā, ka nākamās cilvēces matrica ir noformēta un viens no daudzu sarežģītu slimību iemesliem ir mūsdienu cilvēka lauka parametru neatbilstība šai matricai. Visi, kuru parametri izrādīsies zemāki par noteiktu līmeni, tiks laboti ar slimībām, bet neveiksmes gadījumā - ar nāvi. Lūk, četras galvenās īpašības, kuru vērtībai jābūt maksimālai: garīgums, vesela psihe, maksimāls mīlestības un minimāls zemapziņas agresijas līmenis. Turklāt ir vēl divi papildpara- metri: dvēsele un uzvedība.
Paskatījies, kā apli Anglijas laukos iedarbojas uz cilvēku, ieraudzīju, ka tiem ir spēcīga cēldaroša ietekme uz viņa smalkajām lauka struktūrām. Tātad iedarbība šiem zīmējumiem bija.
Nu vajadzēja atrast to autoru. Man likās, ka tie ir citplanētieši, tiesa, mulsināja tas, ka apļu parādīšanās laikā cilvēki nekādus NLO tajā vietā netika manījuši. Apļu rašanās mehānisms bija neizprotams,
un kādēj gan citplanētiešiem, kas jau gluži labi apguvuši mūsu gaisa okeānu, zīmēt nez kādus riņķus?
Tātad - es aizvēru karmu, izgāju smalkā lauka līmenī un sāku pētīt apļu rašanās iemeslus. Jutos pārsteigts, konstatējis, ka tie nākuši no citas pasaules. Ґ Pastrādājis ar informatīvo lauku, sapratu, kas par lietu. Kaimiņu pasaules savā starpā sazināties var tikai ļoti smalkā informatīvā līmenī. Informācijas nodošana notiek caur punktu, jo informācija ir punktā satīta telpas un laika realitāte. Noteiktā sablīvējuma pakāpē telpa un laiks pazūd, paliek informācija, kas, pabijusi kontaktā ar Visuma informatīvo lauku, realizējas, atritinoties laikā un telpā. Katrā nākamajā ciklā informācijas blīvums pieaug, tas ir - kontakts ar Dievišķo pastiprinās. Viss izaug no grauda.
Enerģētisks kontakts varētu pārraut robežu starp (j> pasaulēm un tādējādi novest pie to bojāejas. Mūsu ^O domāšana šobrīd līdzinās ļaundabīgam audzējam un r-f. stipri kaitē visām kaimiņu pasaulēm. Turklāt audzēju izgriezt nav iespējams, jo tas izveidojis metastāzes, tātad - ja cilvēce uz Zemes ies bojā, tas nepavisam neizlabos ļaunumu, ko cilvēce ar savu tumsonību nodarījusi citām pasaulēm, jo mūsu lauka struktūras ir nesagraujamas.
Tādēļ mūsu pasaules un citu pasauļu civilizāciju interesēs ir glābt mūsu garīgumu. Kādā veidā citu pasauļu civilizācijas var mūs iespaidot? Tikai informatīvi. Taču ietekmēt vienīgi mūsu zemapziņu ir nepietiekami, jābūt arī kādai materiālai parādībai, lai vienlaikus notiktu pārmaiņas arī cilvēka apziņā. Šī problēma tika atrisināta ļoti veiksmīgi. Cilvēks - tā ir unikāla sistēma, kurā smalkie informatīvie līmeņi pietiekami ātri pārvēršas enerģētiskajos, bet pēc tam - fiziskajos: ideja kļūst par matēriju. Jau tiku minējis, kā informatīvie slāņi nolaižas līdz enerģētiskajam līmenim, bet pēc tam iemiesojas fiziskā ķermenī.
To arī izmantoja citu pasauļu pārstāvji. Laikā no pulksten četriem līdz pieciem rītā, kad dziļākā zemapziņa iznāk virsējos slāņos, cilvēka zemapziņas struktūru aktivitāte ir vislielākā. Apļa zonā no pulksten trijiem naktī sākas aktīvs smalkā līmeņa informācijas raidījums ar noteiktām programmām, adresēts dažu desmitu tūkstošu cilvēku zemapziņai. Viņi realizē šo informāciju enerģētiskā līmenī, un vairāku desmitu tūkstošu cilvēku zemapziņa fokusējas vienā punktā, kas atrodas apmēram divsimt metru dziļumā zem tās vietas, kur jāparādās aplim. Ap pulksten četriem no rīta enerģētika realizējas fiziskajā līmenī, un vienas divu minūšu laikā labība noguļas stingri atbilstoši saņemtajai informatīvajai programmai. Ar to arī izskaidrojams tas, ka nav nekādu redzamu iemeslu stiebru lūšanai. Tātad es noskaidroju, ka tam ir milzīga pozitīva ietekme.
Atlika atrisināt citu uzdevumu: kādēļ tika izvēlēta tāda forma, un ar ko saistīta zīmējumu konfigurācija? Atrisināju to sekojoši. Kad smalkajā informatīvajā līmenī pētīju, kā izskatās citu pasauļu pārstāvji, man visu laiku mācās virsū šaubas - nu gauži muļķīgs viņiem bija tas paskats. Un tad man iešāvās prātā: es taču viņus redzu smalkajā lauka līmenī. Bet varbūt rupjajā, kurā darbojas mūsu redzes orgāni, viņi izskatās citādi? Kad uztvēru viņus virspusējā - pirmajā apziņas līmenī (noskaidrojās, ka pamatā es strādāju devītajā), viss nostājās savās vietās.
Arēji citu pasauļu pārstāvji izrādījās līdzīgi mums. Nolēmu šo hipotēzi pārbaudīt ar apļiem un noteikt, kā zīmējumi izskatās viņu pirmajā apziņas līmenī, jo acīmredzot tie bija sūtīti astotajā apziņas līmenī.
Atrisinājums bija diezgan vienkāršs. Divu apļu savienojums attēlo divu civilizāciju savienojumu, lielais aplis —• otru pasauli, mazais - mūsējo. Visi zīmējumi bija vēstis ar mīlestības un vienotības vēlējumu. Tas bija mēģinājums nevis vienkārši nodibināt ar mums draudzīgu kontaktu, bet ari palīdzēt mums izdzīvot, bloķēt mūsu visbīstamākās programmas.
Tātad es zīmēju līniju, uz kuras uzvērti divi apļi, apkārt vienam no tiem, lielākajam, ir gredzens. Starp apļiem, nostāk no taisnās līnijas četri nelieli vienāda garuma nogriežņi. Tas - mūsu uztverē. Bet vai tās pasaules uztverē tas var izskatīties citādi? Sadalu lapu divās daļās un labajā pusē zīmēju, kā šī informācija redzama viņu acīm pirmajā apziņas līmenī. Kreisajā pusē ieskicējas primitīvs cilvēciņš, kas pacēlis rokas gaisā, uz viņa galvas rēgojas daži matiņi, acis - divi punktiņi. Seja aizņem gandrīz visu galvu, mute līdz ausīm, cilvēciņš līksmi smaida. Tie esam mēs, zemieši.
Piespiedusies viņam ar ķermeni - aplīti, stāv vēl viena figūriņa, prāvāka, rociņas nav paceltas uz augšu kā mums, bet atmestas sāņus. Šis cilvēciņš sūta pirmajam harmonisku struktūru ziediņa veidā - tas ir attīstības un auglības simbols. Galva viņam milzīga, lielāko daļu aizņem piere; deguns un mute niecīgi, viena acs - liels ovāls, bet otra izskatās dīvaini, tai, šķiet, ir šūnveida uzbūve. Droši vien tas saistīts ar īpašām spējām.
Kādēļ gan viņi uzreiz nesūta informāciju, kuru mēs varētu atšifrēt? Acīmredzot kontakts starp pasaulēm iespējams tikai noteiktā līmenī, ļoti plānā informatīvā slānī. Izejot cauri šim slānim, sākotnējā informācija pārmainās un izskatās pavisam citādi.
Viņu uztverē mēs, mūsu mājas un Zeme ari izskatās pavisam citādi, ne tā, kā mēs sevi redzam.
Turklāt nav izslēgts, ka apļu formu noteica savienojošā informācijas lauka īpatnības.
Tieši lauzties citās pasaulēs ir ļoti bīstami. To es sapratu uzreiz, kad, nepārbaudījis savas lauka struktūras, sevi nesagatavojis, nolēmu pamēģināt pats nodibināt ar tām kontaktu. Es spriedu tā: ja jau man izdevās saņemt informāciju par citu pasauli, tad zināma kontakta forma jau pastāv un tāpēc šo kontaktu var pastiprināt un nodot viņiem kaut kādu informāciju par mums. Es iztēlojos, ka pāreju no mūsu pasaules viņējā un dodu viņiem analogu vēstījumu.
Tā kā to darīju, nevis kontaktējoties ar kādu, bet tieši, tad netīšām pieslēdzu enerģētiku. Arēji nekas nenotika. Mani aizrāva tas, kā notiek kontakts, un es sāku attēlot visu procesu grafiski. Pasaules savā starpā ir atdalītas it kā ar laiktelpas membrānu, un es ieraudzīju, ka mans dubultnieks, to pārrāvis, traucas iekšā otrā pasaulē. Tur tas atradās it kā kūniņā, un tam apkārt tūdaļ sāka riņķot kaut kādas būtnes. Mani interesēja tas, kā izturēsies pārrautā membrāna. Uz tās nekavējoties parādījās pilnīgas slēgšanās zīme. Tikai tad es sapratu, ka mana ielaušanās var būt bīstama gan mūsu, gan otrai pasaulei. Istabā, kur strādāju, mēs bijām divi, un pēkšņi dažu metru atstatumā no mums telpa sāka mainīties un it kā spīdēt. īpaši labi šis starojums bija manāms ar sānu redzi. Sajutu raksturīgās galvassāpes, kas parasti liecināja par to, ka iespējams saņemt tekstuālu informāciju. Sākās automātiskais pieraksts. Gribu šeit pilnībā citēt saņemto vēstījumu, tas palīdzēs saprast šīs situācijas sarežģītību.
Pasaki cilvēkiem: viņi ir par vāju, lai iekļūtu Kosmosā. Ja tie lauzīsies iekšā smalkajās pasaulēs, sāks mirt viņu bērni, tas ir - mirs viņu smalkie lauka ķermeņi. Tu labi strādā caur Sauli. Tu labi izpētīsi to, kas tā vai citādi drīz notiks. Drīz, drīz. Tu noteikti dod informāciju par kontaktu. Ja to nedarīsi, klāsies slikti.
Drīz saņemsi lielu naudu. Pagūsti to atdot lauka struktūru pētīšanas skolas dibināšanai.
Ja atkal lauzīsies mūsu Pasaulē, atceries: pagaidām tu nevari darīt to, ko mēs darām negribēdami. Gatavojies tam, ka tev būs lielas problēmas personiskajā dzīvē. No tevis aizies tava mīļotā meita. Viņa nomirs. No tevis nekas nav atkarīgs. Pēc tam gribēsi sev nāvi tāpēc, ka būsi zaudējis savas spējas attiecībā uz sievietēm. Drīz tas būs. Gaidi. Tēvs.
Tātad mani tuvākajā laikā gaida nāve un arī manu tuvinieku nāve, turklāt vēl lauka sagrāve pirmās čakras rajonā. Sapratu, ka kontaktējoties esmu nodarījis kaut ko ļaunu un ir ieslēgušās bloķējošās programmas. Ja pārkāpj likumus, pirmkārt tiek caur- sista pirmā čakra - vairošanās un informācijas nodošanas čakra. Man vajadzēja daudz laika, lai saprastu, kas noticis:
pirmkārt - nesagatavojos kontaktam un nepaskatījos, cik tīra ir mana karma;
otrkārt - kontaktējos, pieslēdzis rupjā plāna enerģiju, bet tas acīmredzot ir likumpārkāpums.
Pasaules nevar kontaktēties ar formu, to kontakts var notikt tikai ļoti smalkā līmenī - ar saturu. Šā pārkāpuma bloķēšana notiek pašos smalkākajos līmeņos, tātad - līmeņos, kas atbild par vairošanos un nākamo bērnu dzīvi.
Paskatījies savu lauku smalkajā plānā, ieraudzīju savu un savu pēcteču nāvi divpadsmit turpmākajās dzīvēs, tātad smalkajā līmenī biju iznīcinājis savus pēcnācējus un arī sevi turklāt. Man atlika vienīgā izeja - nožēla un karmas attīrīšana. Vajadzēja novākt visas programmas, kas traumējušas otru pasauli, kā arī iemeslus, kas ļāvuši man pārkāpt augstākos likumus.
Apmēram stundu centos līdzsvarot savu un meitas lauku. Pamazām viss atgriezās normas robežās, metode, kas ļauj nāvi pārvērst dzīvībā, paglāba mani arī šoreiz. Mana monāde, kas atradās divās pasaulēs, sāka fiksēties vispirms septiņās, bet pēc tam visās trīsdesmit trijās mūsu Visuma pasaulēs. Pēc tam, kārtējo reizi attīrot karmu,. es biju spiests ieiet otrajā Visumā, bet vēlāk arī trešajā, kurš ietver sevī abus pirmos. Man pagaidām ir sarežģīti to izskaidrot, jo informācija nāk karmas attīrīšanas darba procesā un ir tieši šī virziena stingri noteikta. Strādājot karmas attīrīšanas režīmā, es esmu aizsargāts. Vienkārša ziņkārība var izraisīt kontroles zudumu pār situāciju. Šādā gadījumā iespēju palikt dzīvam ir ļoti maz.
Domas par citām pasaulēm mani nepameta vēl vairākas dienas. Kad man izdevās līdzsvarot situāciju pēc kontakta, izgāju ārā pastaigāties. Pēc pusstundas sāku just sāpes visā ķermenī, it kā to durstītu ar adāmadatām. Sapratu, ka bloķēšana notiek ne tikai smalkajos līmeņos un pie tam daudz ātrāk, nekā biju gaidījis. Nav izslēgts, ka tekstuālā informācija bija tik kategoriska visu manu spēku mobilizācijai tāpēc, lai es saprastu notiekošā nopietnību. Vēl vairākas dienas centos atbrīvoties no saviem pārkāpumiem pret citām pasaulēm, toties informatīvais redzeslauks krasi paplašinājās. Tāda veida nāvējošas situācijas labi veicina līmeņa paaugstināšanu. Lauka struktūru pētījumos man tādu ir bijis pietiekami daudz, tāpēc jebkuras nāves briesmas es šobrīd uztveru kā normālu pastiprinātas sarežģītības darba režīmu.
Kad pagāja divi gadi pēc aprakstītajiem notikumiem, es pārliecinājos, ka informācija par manām personiskajām problēmām bijusi izkropļota, daudzkārt pat pārspīlēta negatīvā aspektā. Tādā veidā mani piespieduši strādāt ar sevi. Jo sarežģītākā situācijā nonācis ir cilvēks, jo spēcīgāka ir viņa tiekšanās pie Dieva caur lūgšanām.
Jāpiemin vēl viena interesanta detaļa. Kad sapratu, ka katrā informatīvajā līmenī jebkurš priekšmets izskatās citādi, nolēmu paņemt ābolu un palūkoties, kā tas izskatās dažādos apziņas līmeņos. Tātad pirmais līmenis - ābols ar kātiņam piestiprinātu lapiņu; otrais līmenis - ābols, bet lapiņa jau atrodas atsevišķi, kā kāda būtne blakus; trešais līmenis ābols šķērsgriezumā, redzamas sēkliņas; ceturtais līmenis - līdzinās tehniskam rasējumam: ābols izskatās pēc skavām, kuru iekšpusē atrodas Dievišķā struktūra ar četrām ziedlapiņām, tā ir dzimtas turpināšanas zīme. Skavu ārpusē - taisnstūris, sadalīts divās daļās, tam blakus - sabrukuma struktūra, un tā tālāk.
Es sapratu, ka, izejot aizvien smalkākos līmeņos, informācija kļūst aizvien vispārinātāka, ārējās formas trūkst vispār, jo tai nav nekādas principiālas nozīmes. Ticis līdz astotajam līmenim, informāciju saņemt vairs nevarēju, lai gan tā acīm redzami bija, taču droši vien pagaidām ārpus manas kompetences robežām.
Kad strādāju ar ābola struktūrām, pie galda mēs bijām trīs. Uzzīmējis noliku lapiņu malā, un tajā brīdī viens no klātesošajiem gribēja tai pieskarties ar lodīšu pildspalvu, taču tika laikus apstādināts. Paskatījos, kas būtu varējis notikt, ja viņš kaut ko uzzīmētu uz šīs lapas. Redzēju spēcīgas lauka deformācijas galvas, aknu un pirmās čakras rajonā, pēc piecām dienām viss varēja beigties ar nāvi. Uzbruka mana zemapziņa. Tātad uz lapas atstātā informācija vēl darbojās, un, ja šai lapai pieskartos cilvēks ar neaizvērtu karmu - stātos kontaktā ar manu zemapziņu -, tas viņam varētu beigties bēdīgi.
Tāds kontakts saglabājas apmēram diennakti, pēc tam slēdzas, un lapiņu drīkst aizskart. Tas bija kārtējais solis zemapziņas struktūru izpētē. Agrāk es zināju, ka ne visu informāciju, kuru saņemu, drīkst novērot pārējie, tādēļ, ja laikā, kad kontaktējos ar informācijas avotu, nesagatavots cilvēks ieietu tajā caur manu lauku, viņu piemeklētu lielas nepatikšanas. Kā jebkura nopietna tēma, kontakts ar citām pasaulēm uz laiku pilnībā aizvērās. Tā bija zīme, ka es vēl nepavisam neesmu pilnīgs.
Sergejs Lazarevs, slavenais gramatu sērijas KARMAS DIANOSTIKA autors
#reinkarnācija Stāsts par Suņu sēnēm un halucinācijām . Mušmiru novārijums.
Kāpēc izkrīt mati ? Kāpēc baznīcā jāsien lakats ? Mandalu formas labību laukos.
Citas pasaules un okultisms.
Bieži esmu saskāries ar faktiem, kas pierāda viņpasaules pastāvēšanu. Maniem paziņām ir rādījušies mirušie radinieki un brīdinājuši par to, kas ar viņiem
var notikt nākotnē. Ievēroju, ka arī zīlēšana ar kārtīm un kafijas biezumos ir saistīta ar viņpasauli. Taču, kad iemācījos kontaktēties ar mirušo dvēselēm, izsaukt tās, saņemt informāciju, tā izrādījās neprecīza. Tas nozīmēja, ka pastāv informācijas ierobežojumi. Ja zināšanas par tagadni un nākotni varēja nākt par ļaunu, informāciju saņemt nevarēju. Pēc tam ieraudzīju, ka viņpasaulē atrodas nākamo bērnu dvēseles, kas tur nokļūst pirms ieņemšanas. Arī pēc nāves cilvēka dvēsele nokļūst tur. Vēlāk tā atkal var iemiesoties uz Zemes, bet var arī pāriet uz citām pasaulēm. Jo mazāk otras pasaules struktūra līdzinās Zemes pasaulei, jo mazāk izredžu ir izdzīvot cilvēkam, kas piedzimis uz Zemes, toties jo lielāks ir viņa garīgais potenciāls. Pirms ieņemšanas dvēsele parasti atgriežas viņpasaulē, taču var arī ierasties no citas, mums pretējas pasaules. Tad cilvēka informatīvās struktūras šurp atnāk caur zvaigznes, šajā gadījumā - Saules centru. Viņpasaule ir kā saistošais ķēdes posms starp mūsējo un tai pretējo pasauli.
Ilgi nespēju saprast, kāpēc dvēseles viņpasaulē var redzēt nākotni un sniegt informāciju. Tad aptvēru, ka tur pastāv cita veida realitāte. Tā ir smalkākā līmenī, un tajā ir citas apziņas formas. Smalkajā līmenī pagātne, tagadne un nākotne ir sasietas vienā mezglā. Visums sākotnēji radās kā īpašs lauka veids, kurā pagātne un nākotne bija viens vesels, laiks un telpa nebija diferencēti. Pēc tam parādījās aizvien blīvāki lauku slāņi, noformējās laiks un telpa, diskrēti veidojumi, kas padarīja iespējamu vielas struktūru radīšanu un turpmāku laika un telpas attīstību. Attīstība -tā ir potenciāla uzkrāšana starp aizvien daudzveidīgākām vieliskām formām, no vienas puses, un sākotnējo vienotību, no otras puses.
Pirmo reizi viņpasaules konstrukciju es ieraudzīju, kad strādāju ar laiku. Uzzinājis, ka cilvēks dzīvo trijos laika punktos, nolēmu palūkoties, kā grafiski izskatīšos viņpasaulē. Zīmējums iznāca dīvains: trīs vienādi cilvēki, kas sadevušies rokās. Pēc atšifrēšanas izrādījās, ka tās ir manas trīs laika čaulas, mans laika ķermenis. Viņpasaulē laika punkti ir saspiesti. Gan laiks, gan telpa tur izskatās citādi. Tādēļ no turienes var ieraudzīt, kas notiks tuvākajā nākotnē. Taču, tā kā nākotnes notikumu matricu ir daudz, tie, kas atrodas viņpasaulē, var kļūdīties ar paredzējumiem.
Mana nākamā saskare ar viņpasauli notika tad, kad ieguvu informāciju par to, ka pastiprināta pieķeršanās Zemes lietām deformē lauka struktūras un izraisa slimības. Mēģināju rast iespējas, kā to bloķēt. Negaidīti atklājās, ka pastiprināta saikne ar viņpasauli bloķē pieķeršanos laicīgajam un veicina garīgo struktūru attīstību. Tajā brīdī es nodibināju kontaktu ar saviem nākamajiem bērniem, un viņi sāka sniegt man informāciju. Iespaids bija dīvains. Informācija plūda lielā straumē, lauka struktūras saspringti darbojās, to pieņemot un apstrādājot, bet apziņā bija klusums. Pamēģināju uztvert sūtījumu apziņā, taču tas pārtrūka. Likos mierā - un informācija atkal sāka plūst zemapziņas līmenī. Apziņa nav gatava pieņemt kuru katru informāciju, un, lai to nesagrautu, ieslēdzas aizsardzības sistēma. Tas palīdzēja man saprast Ēģiptes kultūru, aptvert, kāpēc agrāk tik milzīgi līdzekļi, titāniskas pūles tika veltītas, lai nodrošinātu cilvēka eksistēšanu pēc nāves. Parastās loģikas rāmjos to izprast nav iespējams. Viņpasaules kultūra bija daudz svarīgāka par zemes realitāti, un, skatoties uz seno Tēbu kolosālajām celtnēm, es sāku saprast, ka būvēm uz Zemes jāatbilst nevis ķermeņa, bet gan gara interesēm. Izrādās, ka viens no cilvēces attīstības pirmo etapu galvenajiem noteikumiem bija - attīstīt kontaktu formas ar viņpasauli un nostiprināt tās materiālos simbolos.
Kārtējā saskare ar viņpasauli nāca negaidīta. Man atnesa suņusēņu uzlējumu ar LSD līdzīgu iedarbību. Cilvēks, kurš man to iedeva, brīdināja: - Pēc divdesmit minūtēm sāks pārveidoties priekšmetu krāsas, mainīsies fiziskās sajūtas, tu nespēsi pat runāt.
Pārmaiņas iestājās diezgan ātri. Vienas sajūtas sāka notrulināties, citas kļuva asākas. Notrulinājās tās emocijas, kas bija saistītas ar apziņu un ķermeni. Toties aktivizējās zemapziņa, saistība ar citu realitāti. Mēle pinās, ķermenis it kā pazaudēja svaru. Sajūta bija tāda kā pēc izdzertas spirta glāzes. Bet, lai cik dīvaini, diagnostikas spējas tas neietekmēja. Aptvēru, ka diagnosticēju smalkajos lauka līmeņos. Īslaicīga apziņas deformācija tam ne vien netraucēja, bet pat palīdzēja. Turpinot ieskicēt savu lauka struktūru darbu, izbrīnīts ieraudzīju, ka krasi pastiprinājās kontakts ar viņpasauli. Tiesa, šis kontakts bija vienpusīgs, izkropļots. Nākamajā dienā pārskatot situāciju, radās ļoti interesants secinājums: augiem kontakts ar viņpasauli ir spēcīgāks nekā dzīvniekiem; īpaši izteikts tas ir tā sauktajiem halucinogēniem. Reibinošu dzērienu lietošana un dažādu zāļu smēķēšana novirzīja apziņas atbalsta punktus no saistības ar šīs pasaules loģiku uz loģiku, kas raksturo viņpasaules zemapziņas slāņus. Tas deva jaunu informāciju un impulsu apziņas attīstībai. Tātad halucinogēnu lietošana bija viens no avotiem, kur smelties jaunu informāciju no zemapziņas. Turklāt ar loģisko struktūru sagrāvi tika bloķēta pieķeršanās laicīgajam, un tam bija ārstniecisks efekts.
Senajā Indijā lietoja dzērienu, kas Vēdās tiek saukts par Dievišķo - somoli; tā sastāvā bija mušmiru uzlējums. Tas palēnināja apziņas darbību un aktivizēja zemapziņas darbību. Analogi paņēmieni tika lietoti kara mākslās. Garīgo un lauka struktūru aktivizācija paplašināja ķermeņa iespējas. Halucino- gēnus lietoja budistu skolās, kam bija saistība ar cīņas mākslām. Senie vikingi pirms kaujas dzēra mušmiru novārījumu, lai būtu bezbailīgi cīņā.
Alkohols, narkotikas, halucinogēnās vielas sagrauj ne tikai apziņu, bet arī ķermeni, rodas pierašana un atkarība, tādēļ ārstēšanai un pasaules iepazīšanai tas bija tikai stimuls, bet tālāk sāka attīstīties tehnikas: sākumā informācijas, pēc tam apziņas apstādināšana, lai aktivizētu lauka struktūras, kas saistītas ar citām pasaulēm.
Noskaidrojās kāds interesants fakts: cilvēks - tas nav tikai dzīvnieks, bet arī augs. Mati, nagi un zarnu trakts dzīvo pēc augu valsts likumiem. Tādēļ pēc nāves matu un nagu augšana neapstājas. Ja cilvēks spēcīgi piesaistās Zemei un agresija iet uz smalkajiem līmeņiem, viņam var izkrist mati, un tas bloķēs agresijas iekļūšanu viņpasaulē.
Reiz es diagnosticēju jaunu meiteni, kurai strauji bija sākuši izkrist mati. Sākumā atklāju spēcīgu pašas bērnu iznīcināšanas programmu, vēlāk - to, kas bija šīs programmas pamatā: viņai sekmīgs darbs, karjera bija daudz svarīgāka par bērnu dzemdēšanu. Tas pats bija vērojams arī iepriekšējās dzīvēs. Matu izkrišana bloķēja programmas iekļūšanu viņpasaulē un kaitējumu bērnu dvēselēm.
Interesanta detaļa: man kļuva skaidrs, kāpēc visas raganas zīmētas ar vaļējiem matiem. Izrādās, tam var būt sakars ar burvestībām. Ja cilvēka vēlēšanās nokļūst smalkajos līmeņos un sasniedz viņpasauli, šīs vēlēšanās realizācijas iespējamība daudzkārt pieaug. Kad cilvēks, izsakot savas vēlmes, glauda matus, vērojams tas pats efekts. Sapratu arī to, kāpēc sievietēm baznīcā jāiet ar lakatu galvā. Sieviešu mati pastiprina piezemētu vēlēšanos realizācijas iespēju, nojauc enerģētiku un traucē garīgai noskaņai, jo kristiešu egregora diapazons ietver sevī ne tikai viņpasauli, bet arī daudz smalkākas garīgas struktūras. Kontakts ar viņpasauli palīdz krasi paaugstināt praktisko, taktikas spēju līmeni. Viss, ko mēs saucam par maģiju un okultismu, visbiežāk ir saistīts ar šo līmeni.
Līdz ar to kļuva saprotams, kāpēc apustulis Pāvils atņēma gaišredzības spēju sievietei, kura teica, ka viņš ir Dievs, tātad - ar savu redzējumu slavināja viņu. Apustuļa kontakta līmenis bija daudz augstāks nekā šai sievietei, un, pārrāvis pareģes kontaktu ar citām pasaulēm, viņš atņēma tai spējas. Kāpēc Pāvils tā darīja? Kad cilvēks paziņo kādu informāciju, ievietojot to loģiskās struktūrās, tas viss tiek darīts noteikta emocionāli garīgā slāņa robežās. Vienkāršāk izsakoties: sākumā mēs saprotam pasauli emocionāli, ar sajūtām un tikai pēc tam - domājot. Tātad pasaules uzskata filozofisko struktūru pamatā ir emocionāli garīgās struktūras. Tās dzimst, mūsu lauka struktūrām mijiedarbojoties ar dažādiem realitātes slāņiem. Viņpasaule pēc savas struktūras ir tuvāka Zemes pasaulei. Ir citas pasaules un realitātes, kur ir mazāk vieliskā, bet vairāk garīgā - lielāki mērogi. Kontaktu pastiprināšana ar viņpasauli radīja pagānismu. Kontakts ar citiem, garīgākiem slāņiem radīja kristietību. Katras reliģijas dzīvotspēju un perspektīvas noteica tas, cik augstus garīgos slāņus tā sasniegusi. Jo lielāks ir citu pasauļu un Visumu skaits, jo augstākā līmenī jābūt garīgumam, kas tās vieno.
Sadarbība ar citām pasaulēm man sākās dziedniecības režīmā. No kādas pacientes strāvoja agresija pret citām būtnēm, un tas bija saistīts ar kaut kādām maģiskām darbībām iepriekšējās dzīvēs. Nedēļu lauzīju galvu, cenšoties noskaidrot, kas tās par būtnēm. Galu galā secināju, ka tās ir citas pasaules. Mēģināju uzzīmēt, kā tās izskatās, bet nekas man nesanāca. Zemes loģikas ietvaros tas bija neiespējami. Tad es izslēdzu loģiku un centos ņemt informāciju jebkuros simbolos, saprotot, ka to tieši attēlot nav iespējams. Daļu informācijas nevarēju pat atveidot uz papīra, tomēr kaut ko piefiksēt pratu, un aina sāka noskaidroties. Izrādījās, ka Visuma struktūra ir šūnveida, sastāv no trīsdesmit trim pasaulēm, kas apvienotas grupās, un katrs cilvēks, pareizāk - viņa smalkā plāna dubultnieks, eksistē katrā no šīm pasaulēm, protams, pilnīgi citādā izskatā un ar citu apziņu. Palūkojos, kā pats izskatos vienā no tuvākajām pasaulēm. Bija visai amizanti: tā bija kaut kāda dīvaina amēbveida būtne ar nesaprotamiem veidojumiem iekšpusē.
Agrāk jau rakstīju par citām pasaulēm, to iespaidu uz mums, par to, ka arī mēs smalkajā līmenī mijiedarbojamies ar tām, vai nu darot tām labu, vai kaitējot, atkarībā no tā, cik pilnīga ir mūsu domāšana. Saņemot informāciju par citu pasauļu konstrukciju un to iedzīvotājiem, es nenojautu, ka man nāksies saskarties ar šo problēmu krietni nopietnākā līmenī.
Reiz man pa rokai trāpījās žurnāls ar fotogrāfijām, kurās bija redzami dīvaini apļi, kas naktī vai agri no rīta parādījušies Anglijas laukos. Fotogrāfijas mani ieinteresēja. Spriedu tā: ja šos apļus kāds uzvilcis, tam ir bijis noteikts mērķis - informatīvi iedarboties uz cilvēkiem. Vajadzēja izpētīt, kā tie iedarbojas, ja uz tiem kādu laiku raugās. Pārbaudīju iedarbību uz pamatparametriem, uz kopējo lauka struktūru, pēc dubultnieku sistēmas un uz kopējo informācijas lauku. Un atklājās pārsteidzoša aina: apļi pozitīvi ietekmēja jebkuru cilvēku, kas uz tiem skatījās.
īsa atkāpe.
Pirms kāda laika, kad mēs ar asistenti strādājām, vācot informāciju un tīrot karmu, es visu laiku sastapos ar kādu būtni, kurai bija liela nozīme un pārkāpumi pret kuru tika sodīti visai bargi. Taču es vēl nezināju, kas tā ir par būtni. Pēc daudzu dienu pūlēm to izdevās atšifrēt: tā izrādījās cilvēce nākotnē. Noskaidrojās, ka nākamās cilvēces enerģētika smalkajā līmenī kardināli atšķiras no mūsu enerģētikas. Paskatījos, kādiem jābūt šodienas cilvēka parametriem, lai viņš būtu sagatavots ieiešanai jaunā stāvoklī. Jo ir tā, ka nākamās cilvēces matrica ir noformēta un viens no daudzu sarežģītu slimību iemesliem ir mūsdienu cilvēka lauka parametru neatbilstība šai matricai. Visi, kuru parametri izrādīsies zemāki par noteiktu līmeni, tiks laboti ar slimībām, bet neveiksmes gadījumā - ar nāvi. Lūk, četras galvenās īpašības, kuru vērtībai jābūt maksimālai: garīgums, vesela psihe, maksimāls mīlestības un minimāls zemapziņas agresijas līmenis. Turklāt ir vēl divi papildpara- metri: dvēsele un uzvedība.
Paskatījies, kā apli Anglijas laukos iedarbojas uz cilvēku, ieraudzīju, ka tiem ir spēcīga cēldaroša ietekme uz viņa smalkajām lauka struktūrām. Tātad iedarbība šiem zīmējumiem bija.
Nu vajadzēja atrast to autoru. Man likās, ka tie ir citplanētieši, tiesa, mulsināja tas, ka apļu parādīšanās laikā cilvēki nekādus NLO tajā vietā netika manījuši. Apļu rašanās mehānisms bija neizprotams,
un kādēj gan citplanētiešiem, kas jau gluži labi apguvuši mūsu gaisa okeānu, zīmēt nez kādus riņķus?
Tātad - es aizvēru karmu, izgāju smalkā lauka līmenī un sāku pētīt apļu rašanās iemeslus. Jutos pārsteigts, konstatējis, ka tie nākuši no citas pasaules. Ґ Pastrādājis ar informatīvo lauku, sapratu, kas par lietu. Kaimiņu pasaules savā starpā sazināties var tikai ļoti smalkā informatīvā līmenī. Informācijas nodošana notiek caur punktu, jo informācija ir punktā satīta telpas un laika realitāte. Noteiktā sablīvējuma pakāpē telpa un laiks pazūd, paliek informācija, kas, pabijusi kontaktā ar Visuma informatīvo lauku, realizējas, atritinoties laikā un telpā. Katrā nākamajā ciklā informācijas blīvums pieaug, tas ir - kontakts ar Dievišķo pastiprinās. Viss izaug no grauda.
Enerģētisks kontakts varētu pārraut robežu starp (j> pasaulēm un tādējādi novest pie to bojāejas. Mūsu ^O domāšana šobrīd līdzinās ļaundabīgam audzējam un r-f. stipri kaitē visām kaimiņu pasaulēm. Turklāt audzēju izgriezt nav iespējams, jo tas izveidojis metastāzes, tātad - ja cilvēce uz Zemes ies bojā, tas nepavisam neizlabos ļaunumu, ko cilvēce ar savu tumsonību nodarījusi citām pasaulēm, jo mūsu lauka struktūras ir nesagraujamas.
Tādēļ mūsu pasaules un citu pasauļu civilizāciju interesēs ir glābt mūsu garīgumu. Kādā veidā citu pasauļu civilizācijas var mūs iespaidot? Tikai informatīvi. Taču ietekmēt vienīgi mūsu zemapziņu ir nepietiekami, jābūt arī kādai materiālai parādībai, lai vienlaikus notiktu pārmaiņas arī cilvēka apziņā. Šī problēma tika atrisināta ļoti veiksmīgi. Cilvēks - tā ir unikāla sistēma, kurā smalkie informatīvie līmeņi pietiekami ātri pārvēršas enerģētiskajos, bet pēc tam - fiziskajos: ideja kļūst par matēriju. Jau tiku minējis, kā informatīvie slāņi nolaižas līdz enerģētiskajam līmenim, bet pēc tam iemiesojas fiziskā ķermenī.
To arī izmantoja citu pasauļu pārstāvji. Laikā no pulksten četriem līdz pieciem rītā, kad dziļākā zemapziņa iznāk virsējos slāņos, cilvēka zemapziņas struktūru aktivitāte ir vislielākā. Apļa zonā no pulksten trijiem naktī sākas aktīvs smalkā līmeņa informācijas raidījums ar noteiktām programmām, adresēts dažu desmitu tūkstošu cilvēku zemapziņai. Viņi realizē šo informāciju enerģētiskā līmenī, un vairāku desmitu tūkstošu cilvēku zemapziņa fokusējas vienā punktā, kas atrodas apmēram divsimt metru dziļumā zem tās vietas, kur jāparādās aplim. Ap pulksten četriem no rīta enerģētika realizējas fiziskajā līmenī, un vienas divu minūšu laikā labība noguļas stingri atbilstoši saņemtajai informatīvajai programmai. Ar to arī izskaidrojams tas, ka nav nekādu redzamu iemeslu stiebru lūšanai. Tātad es noskaidroju, ka tam ir milzīga pozitīva ietekme.
Atlika atrisināt citu uzdevumu: kādēļ tika izvēlēta tāda forma, un ar ko saistīta zīmējumu konfigurācija? Atrisināju to sekojoši. Kad smalkajā informatīvajā līmenī pētīju, kā izskatās citu pasauļu pārstāvji, man visu laiku mācās virsū šaubas - nu gauži muļķīgs viņiem bija tas paskats. Un tad man iešāvās prātā: es taču viņus redzu smalkajā lauka līmenī. Bet varbūt rupjajā, kurā darbojas mūsu redzes orgāni, viņi izskatās citādi? Kad uztvēru viņus virspusējā - pirmajā apziņas līmenī (noskaidrojās, ka pamatā es strādāju devītajā), viss nostājās savās vietās.
Arēji citu pasauļu pārstāvji izrādījās līdzīgi mums. Nolēmu šo hipotēzi pārbaudīt ar apļiem un noteikt, kā zīmējumi izskatās viņu pirmajā apziņas līmenī, jo acīmredzot tie bija sūtīti astotajā apziņas līmenī.
Atrisinājums bija diezgan vienkāršs. Divu apļu savienojums attēlo divu civilizāciju savienojumu, lielais aplis —• otru pasauli, mazais - mūsējo. Visi zīmējumi bija vēstis ar mīlestības un vienotības vēlējumu. Tas bija mēģinājums nevis vienkārši nodibināt ar mums draudzīgu kontaktu, bet ari palīdzēt mums izdzīvot, bloķēt mūsu visbīstamākās programmas.
Tātad es zīmēju līniju, uz kuras uzvērti divi apļi, apkārt vienam no tiem, lielākajam, ir gredzens. Starp apļiem, nostāk no taisnās līnijas četri nelieli vienāda garuma nogriežņi. Tas - mūsu uztverē. Bet vai tās pasaules uztverē tas var izskatīties citādi? Sadalu lapu divās daļās un labajā pusē zīmēju, kā šī informācija redzama viņu acīm pirmajā apziņas līmenī. Kreisajā pusē ieskicējas primitīvs cilvēciņš, kas pacēlis rokas gaisā, uz viņa galvas rēgojas daži matiņi, acis - divi punktiņi. Seja aizņem gandrīz visu galvu, mute līdz ausīm, cilvēciņš līksmi smaida. Tie esam mēs, zemieši.
Piespiedusies viņam ar ķermeni - aplīti, stāv vēl viena figūriņa, prāvāka, rociņas nav paceltas uz augšu kā mums, bet atmestas sāņus. Šis cilvēciņš sūta pirmajam harmonisku struktūru ziediņa veidā - tas ir attīstības un auglības simbols. Galva viņam milzīga, lielāko daļu aizņem piere; deguns un mute niecīgi, viena acs - liels ovāls, bet otra izskatās dīvaini, tai, šķiet, ir šūnveida uzbūve. Droši vien tas saistīts ar īpašām spējām.
Kādēļ gan viņi uzreiz nesūta informāciju, kuru mēs varētu atšifrēt? Acīmredzot kontakts starp pasaulēm iespējams tikai noteiktā līmenī, ļoti plānā informatīvā slānī. Izejot cauri šim slānim, sākotnējā informācija pārmainās un izskatās pavisam citādi.
Viņu uztverē mēs, mūsu mājas un Zeme ari izskatās pavisam citādi, ne tā, kā mēs sevi redzam.
Turklāt nav izslēgts, ka apļu formu noteica savienojošā informācijas lauka īpatnības.
Tieši lauzties citās pasaulēs ir ļoti bīstami. To es sapratu uzreiz, kad, nepārbaudījis savas lauka struktūras, sevi nesagatavojis, nolēmu pamēģināt pats nodibināt ar tām kontaktu. Es spriedu tā: ja jau man izdevās saņemt informāciju par citu pasauli, tad zināma kontakta forma jau pastāv un tāpēc šo kontaktu var pastiprināt un nodot viņiem kaut kādu informāciju par mums. Es iztēlojos, ka pāreju no mūsu pasaules viņējā un dodu viņiem analogu vēstījumu.
Tā kā to darīju, nevis kontaktējoties ar kādu, bet tieši, tad netīšām pieslēdzu enerģētiku. Arēji nekas nenotika. Mani aizrāva tas, kā notiek kontakts, un es sāku attēlot visu procesu grafiski. Pasaules savā starpā ir atdalītas it kā ar laiktelpas membrānu, un es ieraudzīju, ka mans dubultnieks, to pārrāvis, traucas iekšā otrā pasaulē. Tur tas atradās it kā kūniņā, un tam apkārt tūdaļ sāka riņķot kaut kādas būtnes. Mani interesēja tas, kā izturēsies pārrautā membrāna. Uz tās nekavējoties parādījās pilnīgas slēgšanās zīme. Tikai tad es sapratu, ka mana ielaušanās var būt bīstama gan mūsu, gan otrai pasaulei. Istabā, kur strādāju, mēs bijām divi, un pēkšņi dažu metru atstatumā no mums telpa sāka mainīties un it kā spīdēt. īpaši labi šis starojums bija manāms ar sānu redzi. Sajutu raksturīgās galvassāpes, kas parasti liecināja par to, ka iespējams saņemt tekstuālu informāciju. Sākās automātiskais pieraksts. Gribu šeit pilnībā citēt saņemto vēstījumu, tas palīdzēs saprast šīs situācijas sarežģītību.
Pasaki cilvēkiem: viņi ir par vāju, lai iekļūtu Kosmosā. Ja tie lauzīsies iekšā smalkajās pasaulēs, sāks mirt viņu bērni, tas ir - mirs viņu smalkie lauka ķermeņi. Tu labi strādā caur Sauli. Tu labi izpētīsi to, kas tā vai citādi drīz notiks. Drīz, drīz. Tu noteikti dod informāciju par kontaktu. Ja to nedarīsi, klāsies slikti.
Drīz saņemsi lielu naudu. Pagūsti to atdot lauka struktūru pētīšanas skolas dibināšanai.
Ja atkal lauzīsies mūsu Pasaulē, atceries: pagaidām tu nevari darīt to, ko mēs darām negribēdami. Gatavojies tam, ka tev būs lielas problēmas personiskajā dzīvē. No tevis aizies tava mīļotā meita. Viņa nomirs. No tevis nekas nav atkarīgs. Pēc tam gribēsi sev nāvi tāpēc, ka būsi zaudējis savas spējas attiecībā uz sievietēm. Drīz tas būs. Gaidi. Tēvs.
Tātad mani tuvākajā laikā gaida nāve un arī manu tuvinieku nāve, turklāt vēl lauka sagrāve pirmās čakras rajonā. Sapratu, ka kontaktējoties esmu nodarījis kaut ko ļaunu un ir ieslēgušās bloķējošās programmas. Ja pārkāpj likumus, pirmkārt tiek caur- sista pirmā čakra - vairošanās un informācijas nodošanas čakra. Man vajadzēja daudz laika, lai saprastu, kas noticis:
pirmkārt - nesagatavojos kontaktam un nepaskatījos, cik tīra ir mana karma;
otrkārt - kontaktējos, pieslēdzis rupjā plāna enerģiju, bet tas acīmredzot ir likumpārkāpums.
Pasaules nevar kontaktēties ar formu, to kontakts var notikt tikai ļoti smalkā līmenī - ar saturu. Šā pārkāpuma bloķēšana notiek pašos smalkākajos līmeņos, tātad - līmeņos, kas atbild par vairošanos un nākamo bērnu dzīvi.
Paskatījies savu lauku smalkajā plānā, ieraudzīju savu un savu pēcteču nāvi divpadsmit turpmākajās dzīvēs, tātad smalkajā līmenī biju iznīcinājis savus pēcnācējus un arī sevi turklāt. Man atlika vienīgā izeja - nožēla un karmas attīrīšana. Vajadzēja novākt visas programmas, kas traumējušas otru pasauli, kā arī iemeslus, kas ļāvuši man pārkāpt augstākos likumus.
Apmēram stundu centos līdzsvarot savu un meitas lauku. Pamazām viss atgriezās normas robežās, metode, kas ļauj nāvi pārvērst dzīvībā, paglāba mani arī šoreiz. Mana monāde, kas atradās divās pasaulēs, sāka fiksēties vispirms septiņās, bet pēc tam visās trīsdesmit trijās mūsu Visuma pasaulēs. Pēc tam, kārtējo reizi attīrot karmu,. es biju spiests ieiet otrajā Visumā, bet vēlāk arī trešajā, kurš ietver sevī abus pirmos. Man pagaidām ir sarežģīti to izskaidrot, jo informācija nāk karmas attīrīšanas darba procesā un ir tieši šī virziena stingri noteikta. Strādājot karmas attīrīšanas režīmā, es esmu aizsargāts. Vienkārša ziņkārība var izraisīt kontroles zudumu pār situāciju. Šādā gadījumā iespēju palikt dzīvam ir ļoti maz.
Domas par citām pasaulēm mani nepameta vēl vairākas dienas. Kad man izdevās līdzsvarot situāciju pēc kontakta, izgāju ārā pastaigāties. Pēc pusstundas sāku just sāpes visā ķermenī, it kā to durstītu ar adāmadatām. Sapratu, ka bloķēšana notiek ne tikai smalkajos līmeņos un pie tam daudz ātrāk, nekā biju gaidījis. Nav izslēgts, ka tekstuālā informācija bija tik kategoriska visu manu spēku mobilizācijai tāpēc, lai es saprastu notiekošā nopietnību. Vēl vairākas dienas centos atbrīvoties no saviem pārkāpumiem pret citām pasaulēm, toties informatīvais redzeslauks krasi paplašinājās. Tāda veida nāvējošas situācijas labi veicina līmeņa paaugstināšanu. Lauka struktūru pētījumos man tādu ir bijis pietiekami daudz, tāpēc jebkuras nāves briesmas es šobrīd uztveru kā normālu pastiprinātas sarežģītības darba režīmu.
Kad pagāja divi gadi pēc aprakstītajiem notikumiem, es pārliecinājos, ka informācija par manām personiskajām problēmām bijusi izkropļota, daudzkārt pat pārspīlēta negatīvā aspektā. Tādā veidā mani piespieduši strādāt ar sevi. Jo sarežģītākā situācijā nonācis ir cilvēks, jo spēcīgāka ir viņa tiekšanās pie Dieva caur lūgšanām.
Jāpiemin vēl viena interesanta detaļa. Kad sapratu, ka katrā informatīvajā līmenī jebkurš priekšmets izskatās citādi, nolēmu paņemt ābolu un palūkoties, kā tas izskatās dažādos apziņas līmeņos. Tātad pirmais līmenis - ābols ar kātiņam piestiprinātu lapiņu; otrais līmenis - ābols, bet lapiņa jau atrodas atsevišķi, kā kāda būtne blakus; trešais līmenis ābols šķērsgriezumā, redzamas sēkliņas; ceturtais līmenis - līdzinās tehniskam rasējumam: ābols izskatās pēc skavām, kuru iekšpusē atrodas Dievišķā struktūra ar četrām ziedlapiņām, tā ir dzimtas turpināšanas zīme. Skavu ārpusē - taisnstūris, sadalīts divās daļās, tam blakus - sabrukuma struktūra, un tā tālāk.
Es sapratu, ka, izejot aizvien smalkākos līmeņos, informācija kļūst aizvien vispārinātāka, ārējās formas trūkst vispār, jo tai nav nekādas principiālas nozīmes. Ticis līdz astotajam līmenim, informāciju saņemt vairs nevarēju, lai gan tā acīm redzami bija, taču droši vien pagaidām ārpus manas kompetences robežām.
Kad strādāju ar ābola struktūrām, pie galda mēs bijām trīs. Uzzīmējis noliku lapiņu malā, un tajā brīdī viens no klātesošajiem gribēja tai pieskarties ar lodīšu pildspalvu, taču tika laikus apstādināts. Paskatījos, kas būtu varējis notikt, ja viņš kaut ko uzzīmētu uz šīs lapas. Redzēju spēcīgas lauka deformācijas galvas, aknu un pirmās čakras rajonā, pēc piecām dienām viss varēja beigties ar nāvi. Uzbruka mana zemapziņa. Tātad uz lapas atstātā informācija vēl darbojās, un, ja šai lapai pieskartos cilvēks ar neaizvērtu karmu - stātos kontaktā ar manu zemapziņu -, tas viņam varētu beigties bēdīgi.
Tāds kontakts saglabājas apmēram diennakti, pēc tam slēdzas, un lapiņu drīkst aizskart. Tas bija kārtējais solis zemapziņas struktūru izpētē. Agrāk es zināju, ka ne visu informāciju, kuru saņemu, drīkst novērot pārējie, tādēļ, ja laikā, kad kontaktējos ar informācijas avotu, nesagatavots cilvēks ieietu tajā caur manu lauku, viņu piemeklētu lielas nepatikšanas. Kā jebkura nopietna tēma, kontakts ar citām pasaulēm uz laiku pilnībā aizvērās. Tā bija zīme, ka es vēl nepavisam neesmu pilnīgs.