Post by k on Jul 2, 2022 12:50:36 GMT 3
Veca un Jauna Pasaule
‘’Cilvēki, kuri patiešām ir gatavi pārmaiņām, vecajā pasaulē tagad var just lielu tukšumu un garlaicību, it īpaši esot pūlī. Tas, ar ko ir pārpilni sociālie tīkli, var šķist garlaicīgs un neīsts. Un nodarbības, kas agrāk šķita aizraujošas un piepildītas, tagad vairs nesaista.
Uz Ego uzceltā vecā pasaule mirst. Daudz tika runāts par “pareizās” dzīves modeļiem; nevis būt, bet izlikties; salīdzināt sevi ar citiem; censties būt vislabākajam; būt mērķiem un plāniem. To visu aizskalos vilnis. Tā vairs nebūs. Un būs jāiemācās dzīvot pa jaunam. Plūsmā esot, bez laika un bez mērķa. Nesalīdzinot sevi ar citiem, nevērtējot sevi, citus un pasauli. Bet cilvēki vēl tā neprot dzīvot.
Pēc Lemūrijas krišanas zaudējuši saikni ar visu esošo, Zemes iedzīvotāji kļuva savrupi, izbijušies, koncentrējušies uz sevi. Un tajā pašā laikā – līdz mielēm dažādu šablonu ietekmēti. Cilvēki ar smalku uztveri jau jūt šabloniskās dzīves agoniju. Vairs nebūs šādu: “vispirms iegūsti izglītību” vai “vispirms apprecies, bērnus laid pasaulē”. Vairs nebūs to, kas māca kā dzīvot. Tagad nebūs tāda formā "kā". Būs plūsma. Būs "kaut kā".
Bet pagaidām šo "normālo" cilvēku pasaulē ir garlaicīgi un tukši. Vecajai pasaulei ir skaista, bet mirusi forma. Taču enerģijas nav vispār. Un bieži vien tā nopietni un dziļi ar vecās pasaules cilvēkiem pat nav par ko parunāt, tāpēc saskarsme liekas sekla.
Vecās pasaules miršanas procesu es sāku izjust jau pirms kara, daudz agrāk nekā citi. Taču tad personības ieradumi bija pārāk spēcīgi un visi mēģinājumi kaut ko sev noderīgu atrast vecās pasaules cilvēku lokā, vecajā pasaulē, vecajās nodarbēs, bija neveiksmīgi. Tur viss bija miris. Tagad es to pilnībā saprotu. Izdzīvo to, piedod un atlaid.
Šīs ir beigas. Vecās pasaules beigas, vecās civilizācijas beigas. Tādas krāsas un emocijas vairs nedos neviens supergrāvējs. Ir liels pagodinājums redzēt kaut kam beigas un jaunu sākumu. Un man personīgi ir liels gods būt to priekšgalā, kuri jau veido jaunu pasauli, kamēr vecā brūk.’’
/Irina Lapik/ See less
Es biju slavena jaunmodiga ezoterika kursos ..visa ta publika ir mirusi
Plastmasas cilveki
Ja, sajūtas ir tādas dīvainas. Kaut kas līdzīgs kā pirms negaisa, kad gaisa spiediens ir apklusinājis visu Dzīvību, kad viss it kā ir kā parasti un tomēr nav. Nerealitates sajuta. Viss šķiet neīsts, teatrāls, ilyzors un nekas nepiesaista. Tu it kā riņķ…
‘’Cilvēki, kuri patiešām ir gatavi pārmaiņām, vecajā pasaulē tagad var just lielu tukšumu un garlaicību, it īpaši esot pūlī. Tas, ar ko ir pārpilni sociālie tīkli, var šķist garlaicīgs un neīsts. Un nodarbības, kas agrāk šķita aizraujošas un piepildītas, tagad vairs nesaista.
Uz Ego uzceltā vecā pasaule mirst. Daudz tika runāts par “pareizās” dzīves modeļiem; nevis būt, bet izlikties; salīdzināt sevi ar citiem; censties būt vislabākajam; būt mērķiem un plāniem. To visu aizskalos vilnis. Tā vairs nebūs. Un būs jāiemācās dzīvot pa jaunam. Plūsmā esot, bez laika un bez mērķa. Nesalīdzinot sevi ar citiem, nevērtējot sevi, citus un pasauli. Bet cilvēki vēl tā neprot dzīvot.
Pēc Lemūrijas krišanas zaudējuši saikni ar visu esošo, Zemes iedzīvotāji kļuva savrupi, izbijušies, koncentrējušies uz sevi. Un tajā pašā laikā – līdz mielēm dažādu šablonu ietekmēti. Cilvēki ar smalku uztveri jau jūt šabloniskās dzīves agoniju. Vairs nebūs šādu: “vispirms iegūsti izglītību” vai “vispirms apprecies, bērnus laid pasaulē”. Vairs nebūs to, kas māca kā dzīvot. Tagad nebūs tāda formā "kā". Būs plūsma. Būs "kaut kā".
Bet pagaidām šo "normālo" cilvēku pasaulē ir garlaicīgi un tukši. Vecajai pasaulei ir skaista, bet mirusi forma. Taču enerģijas nav vispār. Un bieži vien tā nopietni un dziļi ar vecās pasaules cilvēkiem pat nav par ko parunāt, tāpēc saskarsme liekas sekla.
Vecās pasaules miršanas procesu es sāku izjust jau pirms kara, daudz agrāk nekā citi. Taču tad personības ieradumi bija pārāk spēcīgi un visi mēģinājumi kaut ko sev noderīgu atrast vecās pasaules cilvēku lokā, vecajā pasaulē, vecajās nodarbēs, bija neveiksmīgi. Tur viss bija miris. Tagad es to pilnībā saprotu. Izdzīvo to, piedod un atlaid.
Šīs ir beigas. Vecās pasaules beigas, vecās civilizācijas beigas. Tādas krāsas un emocijas vairs nedos neviens supergrāvējs. Ir liels pagodinājums redzēt kaut kam beigas un jaunu sākumu. Un man personīgi ir liels gods būt to priekšgalā, kuri jau veido jaunu pasauli, kamēr vecā brūk.’’
/Irina Lapik/ See less
Es biju slavena jaunmodiga ezoterika kursos ..visa ta publika ir mirusi
Plastmasas cilveki
Ja, sajūtas ir tādas dīvainas. Kaut kas līdzīgs kā pirms negaisa, kad gaisa spiediens ir apklusinājis visu Dzīvību, kad viss it kā ir kā parasti un tomēr nav. Nerealitates sajuta. Viss šķiet neīsts, teatrāls, ilyzors un nekas nepiesaista. Tu it kā riņķ…