Post by k on Apr 3, 2022 23:28:35 GMT 3
elles dimensijas
Līga Slišāne
Fui, fui, fui – kāds murgs, naivisms! Nebojājiet cilvēku izpratni par mākslu! Šodien tāds komentārs pie manas gleznas... Agrāk arī tādi bija. Reiz, kad pa gari laiki kliedējot dziļas sāpes, uzgleznoju glezniņu, tiku nolikta tā kārtīgi, bet toleranti – tāds vidusmēra mālējums vien esot... Neraksti, neglezno, vispār – neesi Līga, nemaisies mums te pa kājām, labāk lapas pakasi simtlatnieku programmā, kur mēs onanēsim redzot tevi kā pēdējo bomzeni un līksmosim, ka neesam tur, kur tu un tādā garā. Karoče tā tā sātana valstība darbojas. Bet nu šodien redzot šo komentāru, saprotu, ka jāglezno vēl un vēl, vairāk un vairāk. Ja jau tāda griezīga spiegšana, tātad tas norauj kādam jumtu. Protams, man par gleznu neviens nemaksās 4000 eiro un neiedos 100 grami kultūras balvu kā Brektem, jo... viņš ir mākslinieks, viņš smagi strādāja pa 5 minūtēm uzzīmējot dižo darbu, par kuru dabūja balvu. Izrādījās, ka skolu apzīmēja pat ne viņš. Kur nu man līdz Brektes līmenim, Dievs žēlīgs! Es gleznošu gadiem un nesaņemšu ne centa, tikai kritiku. OK. Un tas neskaitīsies darbs – to sauks par nodarbošanos ar huiņu un atkal jau man rekomendēs iet pastrādāt simtlatniekos. Bet es lepni teikšu, ka strādāju Kompānijā 0000! Neviens tādu nezina, vai ne?! Un nevienam nekad vairs neskaidrošu, kas ir šī kompānija. Jo... nesapratīs un rādīs ar pirkstu pie deniņiem, tāpat kā nievājoši mani lamās par mākslinieci.
Nobeigumā gan gribu piebilst, ka manas gleznas ir vietās, kuras man ir svētas un pie cilvēkiem, kurus es ļoti cienu un kuri ciena mani. Tā ir vislabākā alga – kad Tava glezna ir tur, kur tai jābūt, nevis kad par to samaksā 4 štukas un ielej 100 gramus.
Attēlā mana glezna „Tumsa”, - tā atspoguļo sātana valstību jeb to, kas no tās paliks pāri... Tapusi 2011 gadā.
Līga Slišāne
Fui, fui, fui – kāds murgs, naivisms! Nebojājiet cilvēku izpratni par mākslu! Šodien tāds komentārs pie manas gleznas... Agrāk arī tādi bija. Reiz, kad pa gari laiki kliedējot dziļas sāpes, uzgleznoju glezniņu, tiku nolikta tā kārtīgi, bet toleranti – tāds vidusmēra mālējums vien esot... Neraksti, neglezno, vispār – neesi Līga, nemaisies mums te pa kājām, labāk lapas pakasi simtlatnieku programmā, kur mēs onanēsim redzot tevi kā pēdējo bomzeni un līksmosim, ka neesam tur, kur tu un tādā garā. Karoče tā tā sātana valstība darbojas. Bet nu šodien redzot šo komentāru, saprotu, ka jāglezno vēl un vēl, vairāk un vairāk. Ja jau tāda griezīga spiegšana, tātad tas norauj kādam jumtu. Protams, man par gleznu neviens nemaksās 4000 eiro un neiedos 100 grami kultūras balvu kā Brektem, jo... viņš ir mākslinieks, viņš smagi strādāja pa 5 minūtēm uzzīmējot dižo darbu, par kuru dabūja balvu. Izrādījās, ka skolu apzīmēja pat ne viņš. Kur nu man līdz Brektes līmenim, Dievs žēlīgs! Es gleznošu gadiem un nesaņemšu ne centa, tikai kritiku. OK. Un tas neskaitīsies darbs – to sauks par nodarbošanos ar huiņu un atkal jau man rekomendēs iet pastrādāt simtlatniekos. Bet es lepni teikšu, ka strādāju Kompānijā 0000! Neviens tādu nezina, vai ne?! Un nevienam nekad vairs neskaidrošu, kas ir šī kompānija. Jo... nesapratīs un rādīs ar pirkstu pie deniņiem, tāpat kā nievājoši mani lamās par mākslinieci.
Nobeigumā gan gribu piebilst, ka manas gleznas ir vietās, kuras man ir svētas un pie cilvēkiem, kurus es ļoti cienu un kuri ciena mani. Tā ir vislabākā alga – kad Tava glezna ir tur, kur tai jābūt, nevis kad par to samaksā 4 štukas un ielej 100 gramus.
Attēlā mana glezna „Tumsa”, - tā atspoguļo sātana valstību jeb to, kas no tās paliks pāri... Tapusi 2011 gadā.