Post by k on May 8, 2021 23:05:24 GMT 3
Dzīves absurds
Otrs. Mazā lauku miestiņā pensionējās g ā., neliela omulīga praksīte. Atrada jaunu, enerģisku ārstu, kam nodot, visi nopriecājās, jaunais ārsts pierunāja no lielpilsētas atgriezties mājās pazīstamu māsiņu, nu tik būs.
Un tad kā auksts ūdens uz galvas izrādījās, ka mazajā miestiņa praksītē nav invalīdu pacēlāja un atsevišķas tualetes viņiem. Jo pēc kaut kādiem pantiem vecajai ārstei bija atļauts piebeigt kā ir, bet, kad nāk jauns, visam jābūt pēc citiem standartiem.
Nu labi, visi rupji nolamājās, bet atskrēja no pašvaldības mērītāji, izdomāja, ka vienu no logiem pārtaisīs par durvīm invalīdiem un noīsinās uzgaidāmo telpu un uztaisīs tur invalīdu tualeti.
Jaunais ārsts, spara pilns, zvana, ka pusgada laikā šo nokārtos, ka tikmēr strādās paralēli. Vuaļa, ierēdņi paziņo, ka praksi atļaus pārņemt tikai pēc pārbūves. Ārsts lūdzas, pacientu pārstāvji zvana un lūdzas, cilvēks ratiņkrēslā 30 gadus šajā mazajā miestiņā pat pa gabalu nav zvanīts. Nekā, ierēdņi ir nepielūdzami. Nav invalīdu tualetes - nebūs vairs mazajā miestiņā prakses
Tā nu vecā ārste, kura personīgu iemeslu dēļ nekādi nevarēja vēl to pusgadu nostrādāt (viņa drīkstētu strādāt paralēli pārbūvei), aizbrauca, sarunātā māsiņa ar nolaistu asti ieprasījās atpakaļ lielpilsētas darbā, no kura gāja prom
Pacienti daļa pārrakstījās pie ārstiem 50 km attālumā, tie, kuri nepaspēja, pie vēl tālākiem. Daļa nepārrakstījās nekur un turpināja gaidīt jauno ārstu.
Pašvaldības mērītāji vēl pabraukāja uz tumšajām un tukšajām praksītes telpām, bet bez mazākā entuziasma.
Beidzamais, ko dzirdēju, ka ārsta pasūtītajā projektā - toreiz, kad vēl domāja, ka nāks - invalīdu tualete esot 2 cm šaurāka nekā atļauts. Un ierēdņi kategoriski noraidīja, jo "negribot skaidroties ar Rīgu un palikt bez darba".
Runā, ka jaunais ārsts tajā brīdī esot pateicis stipri necenzētu vārdu un ieteicis visiem doties tajā virzienā.
Sausais atlikums: vēl vienā miestiņā cilvēki palika bez ģ ā
Prakses omulīgās telpas, kuras desmitus gadu darbojās rūkdamas, stāv tukšas un tumšas
Lauku publika - vecie utt cilvēki lielākoties - kurš parrakstījās pie tālajiem ārstiem, kurš atmeta ar roku, ka nav, ta nav
Ierēdņi gandarīti, ka izpildīja visus NOTEIKUMUS
Māsiņa zaudēja iespēju atgriezties laukos
Jaunais ārsts kaut ko par ārzemēm runājis
Tikai kaut kur pasaulē kāds abstrakts cilvēks ratiņkrēslā , cerams, ir dikti gandarīts par fantastiskajiem sasniegumiem un - ja nav viņam (neraugoties uz to, ka tur tāpat nerādīties), tad lai nav nevienam.
Lūk, jums ĪSTĀ Latvija. Atcerieties šo, ja kāds ierēdnis kādreiz gaudos, kadl dziļajos laukos trūkst ģ ā ....
Otrs. Mazā lauku miestiņā pensionējās g ā., neliela omulīga praksīte. Atrada jaunu, enerģisku ārstu, kam nodot, visi nopriecājās, jaunais ārsts pierunāja no lielpilsētas atgriezties mājās pazīstamu māsiņu, nu tik būs.
Un tad kā auksts ūdens uz galvas izrādījās, ka mazajā miestiņa praksītē nav invalīdu pacēlāja un atsevišķas tualetes viņiem. Jo pēc kaut kādiem pantiem vecajai ārstei bija atļauts piebeigt kā ir, bet, kad nāk jauns, visam jābūt pēc citiem standartiem.
Nu labi, visi rupji nolamājās, bet atskrēja no pašvaldības mērītāji, izdomāja, ka vienu no logiem pārtaisīs par durvīm invalīdiem un noīsinās uzgaidāmo telpu un uztaisīs tur invalīdu tualeti.
Jaunais ārsts, spara pilns, zvana, ka pusgada laikā šo nokārtos, ka tikmēr strādās paralēli. Vuaļa, ierēdņi paziņo, ka praksi atļaus pārņemt tikai pēc pārbūves. Ārsts lūdzas, pacientu pārstāvji zvana un lūdzas, cilvēks ratiņkrēslā 30 gadus šajā mazajā miestiņā pat pa gabalu nav zvanīts. Nekā, ierēdņi ir nepielūdzami. Nav invalīdu tualetes - nebūs vairs mazajā miestiņā prakses
Tā nu vecā ārste, kura personīgu iemeslu dēļ nekādi nevarēja vēl to pusgadu nostrādāt (viņa drīkstētu strādāt paralēli pārbūvei), aizbrauca, sarunātā māsiņa ar nolaistu asti ieprasījās atpakaļ lielpilsētas darbā, no kura gāja prom
Pacienti daļa pārrakstījās pie ārstiem 50 km attālumā, tie, kuri nepaspēja, pie vēl tālākiem. Daļa nepārrakstījās nekur un turpināja gaidīt jauno ārstu.
Pašvaldības mērītāji vēl pabraukāja uz tumšajām un tukšajām praksītes telpām, bet bez mazākā entuziasma.
Beidzamais, ko dzirdēju, ka ārsta pasūtītajā projektā - toreiz, kad vēl domāja, ka nāks - invalīdu tualete esot 2 cm šaurāka nekā atļauts. Un ierēdņi kategoriski noraidīja, jo "negribot skaidroties ar Rīgu un palikt bez darba".
Runā, ka jaunais ārsts tajā brīdī esot pateicis stipri necenzētu vārdu un ieteicis visiem doties tajā virzienā.
Sausais atlikums: vēl vienā miestiņā cilvēki palika bez ģ ā
Prakses omulīgās telpas, kuras desmitus gadu darbojās rūkdamas, stāv tukšas un tumšas
Lauku publika - vecie utt cilvēki lielākoties - kurš parrakstījās pie tālajiem ārstiem, kurš atmeta ar roku, ka nav, ta nav
Ierēdņi gandarīti, ka izpildīja visus NOTEIKUMUS
Māsiņa zaudēja iespēju atgriezties laukos
Jaunais ārsts kaut ko par ārzemēm runājis
Tikai kaut kur pasaulē kāds abstrakts cilvēks ratiņkrēslā , cerams, ir dikti gandarīts par fantastiskajiem sasniegumiem un - ja nav viņam (neraugoties uz to, ka tur tāpat nerādīties), tad lai nav nevienam.
Lūk, jums ĪSTĀ Latvija. Atcerieties šo, ja kāds ierēdnis kādreiz gaudos, kadl dziļajos laukos trūkst ģ ā ....