Post by k on Apr 14, 2021 14:19:32 GMT 3
aizkulishu valdibas un specdienestu darbibas Latvija
Ruslans Straķis·
Drošības dienesti vajā ne tikai mani, bet arī “Rīgas namu pārvaldnieks” Iekšējā audita nodaļas vadītāju, iepriekš Kultūras ministrijas juridiskās nodaļas vadītājs. Iespējams, vēlas fiziski likvidēt. Un neviens nevar palīdzēt, jo pēc visa spriežot vajā drošības dienests. Viedoklis, ka ne tikai VDD, bet arī SAB atrodas čekas kontrolē. Iepriekš kaut kur lasīju, ka visi Latvijas drošības dienesti ir Krievijas Federatīvā Drošības Dienesta (FDD) filiāles. Izskatās, ka tā ir patiesība.
Vajāšana sākusies pēc gadījuma, kad Normunds Zernis atteicās parakstīt dokumentu par ES naudas izlietojumu, pierakstot savu komentāru, ka naudas izlietošana nodarbinātības aģentūrā vairāku simtu miljonu apmērā nav pārskatāma.
*************************************************************************
Normunds Zernis
Draugi un domubiedri!
Šodien, 2021.gada 17.martā vērsos ar iesniegumu Nacionālās drošības padomē, LR 13.Saeimā un pie katra LR 13.Saeimas deputāta ar vairākiem lūgumiem, kas ir saistīti ar manis vajāšanu (turpmāk - iesniegums).
Iesniegumā lūdzu lemt par:
1. par manis vajāšanas tūlītēju pārtraukšanu un nodrošināt man fizisku drošību man savā valstī;
2. par starptautiskas izmeklēšanas uzsākšanu, lūdzot profesionālu citu valsts specdienestu palīdzību, lai neatkarīgi un objektīvi noskaidrotu:
2.1. kas tas ir par spēku Latvijas Valstī, kas slēpjas zem valsts noslēpuma un kuras ir tās valsts amatpersonas, kuras ir veikušas iespējamu kriminālnoziegumu pret mani,- pārsniegušas savas amata pilnvaras un ir izlēmušas veikt manu ilgstošo un nepamatoto vajāšanu no 2011.gada;
2.2. kas tas ir par slēptu un naidīgu spēku Latvijas Republikā: no kura izteiktajiem draudiem Latvijā sarunu laikā 2008.gadā nekavējoties bēga Starptautiskā valūtas fonda delegācija; “kuriem Latvijā (LPSR) ir faktiskā vara un ar kuru ir jārunā”, par kuru runāja bijušais vairākkārtējais premjers Ivars Godmanis; kurš iekļuva ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera mājā un izsekoja vēl tajā laikā neievēloto - 13.Saeimas deputāti Jutu Strīķi;
2.3. noskaidrotu un atklātu pēdējo 30 gadu visas skaļās un neatklātās slepkavības - sākot ar tiesnesi Jāni Laukrozi, Mārtiņa Bunkusa slepkavību, Pāvela Rebenoka u.c. slepkavību, ko nespēj atklāt Latvijas Valsts drošības dienesti un/vai Valsts policija;
2.4. izvērtēt nekavējoties un pēc būtības ar LPSR Valsts drošības komitejas likvidēšanu saistītos Augstākās padomes (turpmāk - Saeimas) tos lēmumus un visu to valsts amatpersonu darbību, bezdarbību un atbildību, kas pieļāva LPSR Valsts drošības komitejas darbinieku nodarbināšanu Latvijas Republikas valsts institūcijās: Satversmes aizsardzības birojā, Valsts drošības dienestā (bijusī Valsts drošības policija), Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā, Valsts policijā u.c., un līdz ar to pieļāvušas pedējos 30 gadus Latvijas Valstī čekas nekontrolētu un brīvu darbību, kas ir Latvijas Valsts nacionālās drošības pamatjautājums.
No pret mani vērstās vajāšanas pasākumiem - esmu secinājis, ka vajāšanu faktiski un pēc būtības organizē un realizē man nezināma valsts varas institūcija un tā amatpersona (-as) (operatīvās darbības subjekts, kura darbības nedrīkst pārbaudīt Valsts drošības dienests), kas izpaužas kā visu valsts varas atzaru nekontrolēts spēks, kas slēpjas zem valsts noslēpuma statusa un izmanto savai kompetencei neatbilstošu - antikonstitucionālu varu un līdzekļus, vajāšanu veic grupā - mērķtiecīgi iesaistot citus valsts institūciju vadītājus, vajāšanā iesaistītās personas savas amata pilnvaras izmanto ļaunprātīgi savtīgās interesēs,- pielietojot LPSR Valsts drošības komitejas (turpmāk - čeka) metodes un paņēmienus.
Vajāšanas periodā pret mani vajātājs ilgstoši un nepārtraukti organizē un realizē šādus operatīvās darbības speciālos pasākumus: veic fizisku novērošanu, fizisku izsekošanu, iekļūst mājoklī: izvieto video un audio ierīces - attālināti noklausās/novēro un iekļūst mājoklī - izvieto nenosakāmas izcelsmes vielas un šķidrumus, veic telefona sarunu noklausīšanos, sociālo tīklu un korespondences kontroli un mēģināja veikt fizisku sagrābšanu (turpmāk - vajāšanas pasākumi).
Savas fiziskās drošības nolūkos 2020.gada 2.aprīļa naktī pirms ieplānotās manis fiziskās sagrābšanas uz ielas, par ko tiku brīdināts,- biju spiests pamest savu deklarēto dzīves vietas Rīgā. Savukārt iepriekš minēto apstākļu dēļ,- 2020.gada 2.jūlijā biju spiests pārtraukt darba tiesiskās attiecības, kas vairs nebija savienojamas ar manu fizisko drošību savā deklarētajā dzīves vietā, darba vietā un jebkurā vietā Rīgā vai kur atrados.
Piespiedu darba tiesisko attiecību pārtraukšana un pārcelšanās no savas mājokļa vietas Rīgā uz citu dzīves vietu,- cēloņsakarīgi tieši ir saistīta ar pret mani izvērsto vajāšanu. Savā mājoklī uzturēties vairs nevaru, jo neesmu drošs par pārtiku un ūdeni, ko turu un lietoju. Tāpat neesmu drošs par to, ka manā mājoklī vajātājs - apzināti un tikpat mērķtiecīgi apzinātas kompromitēšanas nolūkos var ienest narkotikas vai ko tamlīdzīgu, kurus tā saucamās “kratīšanas” darbībās iespējams “atklātu” ar attiecīgu pantu. Neesmu drošs par pārvietošanos, izplānoto un nerealizēto iespējamo fizisko sagrābšanu Rīgā vai jebkur citur, lai iespējamo sazāļotu vai fiziski izrēķinātos savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai.
Kopumā liecinieku klātbūtnē esmu konstatējis, ka manā mājoklī ilgstošā laika periodā - no 2017.gada beigām līdz šai dienai prettiesiski ir iekļūts vismaz 9 reizes.
Vajātājs visās man zināmajās iekļūšanas reizēs manā mājoklī izvieto īpaši sagatavotus priekšmetus ar nenosakāmas izcelsmes vielu (inde vai bakterioloģiska/toksiska/radioaktīva/ķīmiska/bioloģiska satura viela) (turpmāk - nenosakāmas izcelsmes viela) vai īpaši apstrādātus man piederošus priekšmetus ar nenosakāmas izcelsmes šķidrumu.
2020.gada 5.janvārī Valsts policija manā mājoklī aprakstīja un izņēma man nepiederošas divas plastmasas apaļas formas kārbas ar nenosakāmas izcelsmes vielu. Ar vienu no kārba saturu nonācu tiešā kontaktā, jo to atvēru, pēc kuras man krasi pasliktinājās veselība. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamajā palīdzības klīnikas izraksta diagnoze norāda uz tiešu iepriekš minēto notikumu cēloņsakarību - nonākšanu tiešā saskarē ar nenosakāmas izcelsmes vielu 2020.gada 5.janvārī.
Minētās iekļūšanas manā mājoklī, šķidrumu un vielu ienešanas ir apzinātas un mērķtiecīgas darbības, ar kurām manai veselībai tiek nodarīts apzināts un tikpat mērķtiecīgs kaitējums. Minētās darbības ir kriminālnoziegums, par ko ierosināms kriminālprocess.
Valsts policija atteicās ierosināt kriminālprocesu, pat pēc vairākiem maniem lūgumiem. Tā vietā Valsts policija ierosinājatā saucamo Administratīvā pārkāpumu lietu, kuru - kā ierosināja, tā izbeidza bez lēmumiem. Tā saucamas Adminstratīvās pārkāpuma lietas materiālus man neizsniedza, aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju.
Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers sniedza atbildi, ka „manu tiesību un brīvību pretlikumīgs aizskārums nav konstatēts”.
Valsts Drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ē.Cinkus paskaidroja: “Vēršam Jūsu uzmanību, ka tiesību aktos Valsts drošības dienestam nav uzdots veikt citu operatīvās darbības subjektu operatīvās darbības uzraudzību, Valsts drošības dienests nedrīkst pārbaudīt vai Jūsu tālruņa numurs tiek noklausīts, citi Jūsu elektroniskās saziņas līdzekļi tiek kontrolēti, kā arī Jūs tiekat novērots”.
Augstākās tiesas priekšēdētājs, kura kompetencē ir akceptēt operatīvās darbības speciālos pasākumus, kuru kopums pret mani ilgstoši tiek realizēts,- atbildi nesniedza. Augstākās tiesas kancelejas vadītāja vēstule paskaidroja, ka mani lūgumi nav Augstākās tiesas kompetencē, kas ir beztiesiskuma triumfs.
Mana iesnieguma mērķis nav pierādīt turpmāk minētos faktus, apstākļus un notikumus, jo tas kā pienākums tiesību aktos ir noteikts - Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai un Augstākajai tiesai,- kas šajā konkrētajā situācijā un apstākļos apzināti un pēc būtības atteicās to darīt vai “nedrīkst” to darīt.
Tādēļ vienlaikus lūdzu Nacionālās drošības padomi un LR 13. Saeimu nepārsūtīt manu iesniegumu “kompetentām institūcijām” un ņemt vērā,- ka iepriekš un turpmāk minēto faktu un apstākļu dēļ Latvijas Valstī nav valsts institūcijas, kas šajos apstākļos un situācijā būtu kompetentas veikt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu iesniegumā minēto apstākļu izmeklēšanu, faktu novērtēšanu, patiesības noskaidrošanu kriminālnoziegumā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības.
Vadoties no iepriekš minētā, man ir pietiekams pamats uzskatīt un paust savu viedokli, ka pret mani apzināti vērsto nepamatoto un ilgstošo vajāšanu organizē un realizē, iespējams, SAB amatpersonas (direktora pirmais vietnieks),- valsts institūcija - kurā no tā formālā izveidošanas dienas pēc būtības, iespējams, ir transormējusies čeka. Tādēļ man ir pietiekams pamats uzskatīt un paust savu viedokli par to, ka, iespējams, SAB - kā faktiski, tā pēc būtības ir tiešais LPSR Valsts drošības komitejas (čekas) mantinieks.
Tas iespējams arī izskaidro faktu, kas ir šis neredzamais spēks, kurš mani vajā un slēpjas zem valsts noslēpuma, jo šis spēks, manuprāt iespējams kontrolē un ir pārņēmis vadību visos valsts varas atzaros, ko netieši apliecina tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīdams: „Drošības dienesti ir pārņēmuši vadību procesos..”
Tieši tādēļ ir jāveic starptautiska izmeklēšana patiesības noskaidrošanai, lai noskaidrotu patiesību un kriminālprocesuālā kārtībā nostiprinātu pierādījumus iespējamam noziegumam pret mani un iespējamam noziegumam pret Latvijas Valsti.
Kamēr Latvija kā valsts neizvērtēs padomju laika čekas un kompartijas darbību un tās sekas no 1940.gada jūnija līdz šai dienai, ko piedzīvoja mūsu vecāki un vecvecāki un ko piedzīvojam mēs pēdējos 30 gadus škietami “brīvā un tiesiskā valstī”, un neizdarīs atbilstošus secinājumus par mācībām, kas mums jāiegūst, lai minētie procesi mūsu valstī nekad neatkārtotos,- tikmēr Latvija kā valsts nebūs ne tiesiska, ne brīva, ne demokrātiska. Pietiek, ka mirušie klusē. Mums par to ir jārunā. Tas ir mūsu pienākums - ļaut vēsturniekiem atklāti un brīvi bez jebkādiem ierobežojumiem un valsts noslēpuma statusiem objektīvi izvērtēt visu padomju laika kompartijas un čekas dokumentāro mantojumu, ieskaitot visu čekas personālsastāva, čekas aģentu kartotēkas un citus dokumentus un ļautu cilvēkiem pašiem atklāt sadarbošanās faktu. Tas primāri viņus pašus atbrīvotu no bailēm un baisās pagātnes un iespējamās izmantošanas vēl šodien. Tikai atklātība un nožēla ļauj un ļaus attīrīties un kļūt brīviem. Tieši tas mums kā sabiedrībai ir jāizdara, lai atlaistu pagātni un no iegūtajām pagātnes mācībām - mēs kā sabiedrība nākotnē nekad nepieļautu nevainīgu cilvēku deportācijas, cilvēku vajāšanu kā tādu un izbeigtu cilvēku kontrolēšanu uz mūžīgiem laikiem. Tikai drošā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs drošs. Tikai brīvā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs brīvs. Tikai labklājīgā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs labklājībā. Tikai tiesiskā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs atbildīgs pats par savu dzīvi, savām izvēlēm un pasargāts no patvaļas.
Par gaismu šajā tumsā!
Ruslans Straķis·
Drošības dienesti vajā ne tikai mani, bet arī “Rīgas namu pārvaldnieks” Iekšējā audita nodaļas vadītāju, iepriekš Kultūras ministrijas juridiskās nodaļas vadītājs. Iespējams, vēlas fiziski likvidēt. Un neviens nevar palīdzēt, jo pēc visa spriežot vajā drošības dienests. Viedoklis, ka ne tikai VDD, bet arī SAB atrodas čekas kontrolē. Iepriekš kaut kur lasīju, ka visi Latvijas drošības dienesti ir Krievijas Federatīvā Drošības Dienesta (FDD) filiāles. Izskatās, ka tā ir patiesība.
Vajāšana sākusies pēc gadījuma, kad Normunds Zernis atteicās parakstīt dokumentu par ES naudas izlietojumu, pierakstot savu komentāru, ka naudas izlietošana nodarbinātības aģentūrā vairāku simtu miljonu apmērā nav pārskatāma.
*************************************************************************
Normunds Zernis
Draugi un domubiedri!
Šodien, 2021.gada 17.martā vērsos ar iesniegumu Nacionālās drošības padomē, LR 13.Saeimā un pie katra LR 13.Saeimas deputāta ar vairākiem lūgumiem, kas ir saistīti ar manis vajāšanu (turpmāk - iesniegums).
Iesniegumā lūdzu lemt par:
1. par manis vajāšanas tūlītēju pārtraukšanu un nodrošināt man fizisku drošību man savā valstī;
2. par starptautiskas izmeklēšanas uzsākšanu, lūdzot profesionālu citu valsts specdienestu palīdzību, lai neatkarīgi un objektīvi noskaidrotu:
2.1. kas tas ir par spēku Latvijas Valstī, kas slēpjas zem valsts noslēpuma un kuras ir tās valsts amatpersonas, kuras ir veikušas iespējamu kriminālnoziegumu pret mani,- pārsniegušas savas amata pilnvaras un ir izlēmušas veikt manu ilgstošo un nepamatoto vajāšanu no 2011.gada;
2.2. kas tas ir par slēptu un naidīgu spēku Latvijas Republikā: no kura izteiktajiem draudiem Latvijā sarunu laikā 2008.gadā nekavējoties bēga Starptautiskā valūtas fonda delegācija; “kuriem Latvijā (LPSR) ir faktiskā vara un ar kuru ir jārunā”, par kuru runāja bijušais vairākkārtējais premjers Ivars Godmanis; kurš iekļuva ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera mājā un izsekoja vēl tajā laikā neievēloto - 13.Saeimas deputāti Jutu Strīķi;
2.3. noskaidrotu un atklātu pēdējo 30 gadu visas skaļās un neatklātās slepkavības - sākot ar tiesnesi Jāni Laukrozi, Mārtiņa Bunkusa slepkavību, Pāvela Rebenoka u.c. slepkavību, ko nespēj atklāt Latvijas Valsts drošības dienesti un/vai Valsts policija;
2.4. izvērtēt nekavējoties un pēc būtības ar LPSR Valsts drošības komitejas likvidēšanu saistītos Augstākās padomes (turpmāk - Saeimas) tos lēmumus un visu to valsts amatpersonu darbību, bezdarbību un atbildību, kas pieļāva LPSR Valsts drošības komitejas darbinieku nodarbināšanu Latvijas Republikas valsts institūcijās: Satversmes aizsardzības birojā, Valsts drošības dienestā (bijusī Valsts drošības policija), Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā, Valsts policijā u.c., un līdz ar to pieļāvušas pedējos 30 gadus Latvijas Valstī čekas nekontrolētu un brīvu darbību, kas ir Latvijas Valsts nacionālās drošības pamatjautājums.
No pret mani vērstās vajāšanas pasākumiem - esmu secinājis, ka vajāšanu faktiski un pēc būtības organizē un realizē man nezināma valsts varas institūcija un tā amatpersona (-as) (operatīvās darbības subjekts, kura darbības nedrīkst pārbaudīt Valsts drošības dienests), kas izpaužas kā visu valsts varas atzaru nekontrolēts spēks, kas slēpjas zem valsts noslēpuma statusa un izmanto savai kompetencei neatbilstošu - antikonstitucionālu varu un līdzekļus, vajāšanu veic grupā - mērķtiecīgi iesaistot citus valsts institūciju vadītājus, vajāšanā iesaistītās personas savas amata pilnvaras izmanto ļaunprātīgi savtīgās interesēs,- pielietojot LPSR Valsts drošības komitejas (turpmāk - čeka) metodes un paņēmienus.
Vajāšanas periodā pret mani vajātājs ilgstoši un nepārtraukti organizē un realizē šādus operatīvās darbības speciālos pasākumus: veic fizisku novērošanu, fizisku izsekošanu, iekļūst mājoklī: izvieto video un audio ierīces - attālināti noklausās/novēro un iekļūst mājoklī - izvieto nenosakāmas izcelsmes vielas un šķidrumus, veic telefona sarunu noklausīšanos, sociālo tīklu un korespondences kontroli un mēģināja veikt fizisku sagrābšanu (turpmāk - vajāšanas pasākumi).
Savas fiziskās drošības nolūkos 2020.gada 2.aprīļa naktī pirms ieplānotās manis fiziskās sagrābšanas uz ielas, par ko tiku brīdināts,- biju spiests pamest savu deklarēto dzīves vietas Rīgā. Savukārt iepriekš minēto apstākļu dēļ,- 2020.gada 2.jūlijā biju spiests pārtraukt darba tiesiskās attiecības, kas vairs nebija savienojamas ar manu fizisko drošību savā deklarētajā dzīves vietā, darba vietā un jebkurā vietā Rīgā vai kur atrados.
Piespiedu darba tiesisko attiecību pārtraukšana un pārcelšanās no savas mājokļa vietas Rīgā uz citu dzīves vietu,- cēloņsakarīgi tieši ir saistīta ar pret mani izvērsto vajāšanu. Savā mājoklī uzturēties vairs nevaru, jo neesmu drošs par pārtiku un ūdeni, ko turu un lietoju. Tāpat neesmu drošs par to, ka manā mājoklī vajātājs - apzināti un tikpat mērķtiecīgi apzinātas kompromitēšanas nolūkos var ienest narkotikas vai ko tamlīdzīgu, kurus tā saucamās “kratīšanas” darbībās iespējams “atklātu” ar attiecīgu pantu. Neesmu drošs par pārvietošanos, izplānoto un nerealizēto iespējamo fizisko sagrābšanu Rīgā vai jebkur citur, lai iespējamo sazāļotu vai fiziski izrēķinātos savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai.
Kopumā liecinieku klātbūtnē esmu konstatējis, ka manā mājoklī ilgstošā laika periodā - no 2017.gada beigām līdz šai dienai prettiesiski ir iekļūts vismaz 9 reizes.
Vajātājs visās man zināmajās iekļūšanas reizēs manā mājoklī izvieto īpaši sagatavotus priekšmetus ar nenosakāmas izcelsmes vielu (inde vai bakterioloģiska/toksiska/radioaktīva/ķīmiska/bioloģiska satura viela) (turpmāk - nenosakāmas izcelsmes viela) vai īpaši apstrādātus man piederošus priekšmetus ar nenosakāmas izcelsmes šķidrumu.
2020.gada 5.janvārī Valsts policija manā mājoklī aprakstīja un izņēma man nepiederošas divas plastmasas apaļas formas kārbas ar nenosakāmas izcelsmes vielu. Ar vienu no kārba saturu nonācu tiešā kontaktā, jo to atvēru, pēc kuras man krasi pasliktinājās veselība. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamajā palīdzības klīnikas izraksta diagnoze norāda uz tiešu iepriekš minēto notikumu cēloņsakarību - nonākšanu tiešā saskarē ar nenosakāmas izcelsmes vielu 2020.gada 5.janvārī.
Minētās iekļūšanas manā mājoklī, šķidrumu un vielu ienešanas ir apzinātas un mērķtiecīgas darbības, ar kurām manai veselībai tiek nodarīts apzināts un tikpat mērķtiecīgs kaitējums. Minētās darbības ir kriminālnoziegums, par ko ierosināms kriminālprocess.
Valsts policija atteicās ierosināt kriminālprocesu, pat pēc vairākiem maniem lūgumiem. Tā vietā Valsts policija ierosinājatā saucamo Administratīvā pārkāpumu lietu, kuru - kā ierosināja, tā izbeidza bez lēmumiem. Tā saucamas Adminstratīvās pārkāpuma lietas materiālus man neizsniedza, aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju.
Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers sniedza atbildi, ka „manu tiesību un brīvību pretlikumīgs aizskārums nav konstatēts”.
Valsts Drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ē.Cinkus paskaidroja: “Vēršam Jūsu uzmanību, ka tiesību aktos Valsts drošības dienestam nav uzdots veikt citu operatīvās darbības subjektu operatīvās darbības uzraudzību, Valsts drošības dienests nedrīkst pārbaudīt vai Jūsu tālruņa numurs tiek noklausīts, citi Jūsu elektroniskās saziņas līdzekļi tiek kontrolēti, kā arī Jūs tiekat novērots”.
Augstākās tiesas priekšēdētājs, kura kompetencē ir akceptēt operatīvās darbības speciālos pasākumus, kuru kopums pret mani ilgstoši tiek realizēts,- atbildi nesniedza. Augstākās tiesas kancelejas vadītāja vēstule paskaidroja, ka mani lūgumi nav Augstākās tiesas kompetencē, kas ir beztiesiskuma triumfs.
Mana iesnieguma mērķis nav pierādīt turpmāk minētos faktus, apstākļus un notikumus, jo tas kā pienākums tiesību aktos ir noteikts - Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai un Augstākajai tiesai,- kas šajā konkrētajā situācijā un apstākļos apzināti un pēc būtības atteicās to darīt vai “nedrīkst” to darīt.
Tādēļ vienlaikus lūdzu Nacionālās drošības padomi un LR 13. Saeimu nepārsūtīt manu iesniegumu “kompetentām institūcijām” un ņemt vērā,- ka iepriekš un turpmāk minēto faktu un apstākļu dēļ Latvijas Valstī nav valsts institūcijas, kas šajos apstākļos un situācijā būtu kompetentas veikt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu iesniegumā minēto apstākļu izmeklēšanu, faktu novērtēšanu, patiesības noskaidrošanu kriminālnoziegumā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības.
Vadoties no iepriekš minētā, man ir pietiekams pamats uzskatīt un paust savu viedokli, ka pret mani apzināti vērsto nepamatoto un ilgstošo vajāšanu organizē un realizē, iespējams, SAB amatpersonas (direktora pirmais vietnieks),- valsts institūcija - kurā no tā formālā izveidošanas dienas pēc būtības, iespējams, ir transormējusies čeka. Tādēļ man ir pietiekams pamats uzskatīt un paust savu viedokli par to, ka, iespējams, SAB - kā faktiski, tā pēc būtības ir tiešais LPSR Valsts drošības komitejas (čekas) mantinieks.
Tas iespējams arī izskaidro faktu, kas ir šis neredzamais spēks, kurš mani vajā un slēpjas zem valsts noslēpuma, jo šis spēks, manuprāt iespējams kontrolē un ir pārņēmis vadību visos valsts varas atzaros, ko netieši apliecina tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīdams: „Drošības dienesti ir pārņēmuši vadību procesos..”
Tieši tādēļ ir jāveic starptautiska izmeklēšana patiesības noskaidrošanai, lai noskaidrotu patiesību un kriminālprocesuālā kārtībā nostiprinātu pierādījumus iespējamam noziegumam pret mani un iespējamam noziegumam pret Latvijas Valsti.
Kamēr Latvija kā valsts neizvērtēs padomju laika čekas un kompartijas darbību un tās sekas no 1940.gada jūnija līdz šai dienai, ko piedzīvoja mūsu vecāki un vecvecāki un ko piedzīvojam mēs pēdējos 30 gadus škietami “brīvā un tiesiskā valstī”, un neizdarīs atbilstošus secinājumus par mācībām, kas mums jāiegūst, lai minētie procesi mūsu valstī nekad neatkārtotos,- tikmēr Latvija kā valsts nebūs ne tiesiska, ne brīva, ne demokrātiska. Pietiek, ka mirušie klusē. Mums par to ir jārunā. Tas ir mūsu pienākums - ļaut vēsturniekiem atklāti un brīvi bez jebkādiem ierobežojumiem un valsts noslēpuma statusiem objektīvi izvērtēt visu padomju laika kompartijas un čekas dokumentāro mantojumu, ieskaitot visu čekas personālsastāva, čekas aģentu kartotēkas un citus dokumentus un ļautu cilvēkiem pašiem atklāt sadarbošanās faktu. Tas primāri viņus pašus atbrīvotu no bailēm un baisās pagātnes un iespējamās izmantošanas vēl šodien. Tikai atklātība un nožēla ļauj un ļaus attīrīties un kļūt brīviem. Tieši tas mums kā sabiedrībai ir jāizdara, lai atlaistu pagātni un no iegūtajām pagātnes mācībām - mēs kā sabiedrība nākotnē nekad nepieļautu nevainīgu cilvēku deportācijas, cilvēku vajāšanu kā tādu un izbeigtu cilvēku kontrolēšanu uz mūžīgiem laikiem. Tikai drošā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs drošs. Tikai brīvā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs brīvs. Tikai labklājīgā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs labklājībā. Tikai tiesiskā valstī - katrs tās iedzīvotājs būs atbildīgs pats par savu dzīvi, savām izvēlēm un pasargāts no patvaļas.
Par gaismu šajā tumsā!