|
|
Post by k on Aug 15, 2020 12:12:10 GMT 3
Dienas deva Skatos - žurnālists Sandris Točs bija kādā grāmatu veikalā, tur rokās grāmatu ar uzrakstu - Kā saprasties ar kazu  |
|
|
|
Post by zigfrids on Aug 15, 2020 21:27:41 GMT 3
Domā, zoofīls?
|
|
|
|
Post by k on Sept 5, 2020 12:09:54 GMT 3
Ukraiņu politikas reklāma  Esmu filmējies Piena Lāse reklāmas klipā, labi nopelnīju, tur bija kas līdzīgs, tik meitene leca pāri smilšu kaudzei, piepacelta |
|
|
|
Post by jane on Sept 21, 2020 10:55:54 GMT 3
|
|
|
|
Post by jane on Oct 14, 2020 23:23:59 GMT 3
Čatā iesākām runāt par vilku mēnesi. Kādi tad ir senie mēnešu nosaukumi?
Lūk, kādi:
Janvāris - Sala mēnesis.
Februāris - Sveču mēnesis.
Marts - Sērsnu mēnesis.
Aprīlis - Sulu mēnesis.
Maijs - Lapu mēnesis.
Jūnijs - Ziedu mēnesis.
Jūlijs – Liepu (arī Siena) mēnesis.
Augusts - Rudzu mēnesis.
Septembris - Viršu (arī Sila) mēnesis.
Oktobris - Veļu mēnesis.
Novembris - Salnu mēnesis.
Decembris - Vilku mēnesis.
|
|
|
|
Post by jane on Oct 14, 2020 23:44:14 GMT 3
Lietuvieši joprojām lieto senos :
Sausis
Vasaris
Kovas
Balandis
Gegužė
Birželis
Liepa
Rugjūtis
Rugsėjis
Spalis
Lapkritis
Gruodis
|
|
|
|
Post by jane on Oct 15, 2020 20:02:21 GMT 3
Mūslaiku mēnešu nosaukumi
No senču dotajiem daudzi mēnešu nosaukumi ir joprojām trāpīgi, bet varam papildināt arī ar mūsdienīgu akcentu. Varētu atstāt esošo nosaukumu un pievienot jauno, piemēram, Janvāris – Sveču un Zvaigžņu mēnesis. Savienojot jauno un veco nosaukumu.
Sabiedriskā aptauja: kādi tie būtu?
Janvāris
Senčiem – Sala mēnesis.
Citu tautu folklorā – Ziemas, Zvaigžņu Vilku, Vecs.
Moderni – ?
Februāris
Senčiem – Sveču mēnesis.
Citu tautu folklorā – Sniega, Bada.
Moderni – ?
Marts
Senčiem – Sērsnu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Vārnas, Gavēņa, Kukaiņu, Kāpostu, Kustoņu.
Moderni – Pavasara mēnesis?
Aprīlis
Senčiem – Sulu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Sēklu, Rozā, Dēstu, Olu, Nārsta.
Moderni – ?
Maijs
Senčiem – Lapu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Piena, Ziedu, Sēklu .
Moderni – Vasarsvētku mēnesis?
Jūnijs
Senčiem – Ziedu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Zemeņu, Rožu, Pērkona, Medalus, Papardes.
Moderni – Jāņu mēnesis?
Jūlijs
Senčiem – Liepu Mēness.
Citu tautu folklorā – Siena, Pērkona, Buku, Medus.
Moderni – ?
Augusts
Senčiem – Rudzu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Sarkanais, Graudu, Zvaigžņu lietus.
Moderni – ?
Septembris
Senčiem – Viršu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Ražas, Precību.
Moderni – Zinību mēnesis?
Oktobris
Senčiem – Veļu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Mednieku, Uguns.
Moderni – ?
Novembris
Senčiem – Salnu mēnesis.
Citu tautu folklorā – Bebru, Saltais, Ķekatu.
Moderni – ?
Decembris
Senčiem – Vilku mēnesis.
Citu tautu folklorā – Ozola, Aukstais, Garo nakšu, Kristību, Zirgu.
Moderni – ?
|
|
|
|
Post by jane on Oct 29, 2020 1:18:47 GMT 3
Palaidām garām Simjūda dienu.
"Simjūda diena savu nosaukumu aizguvusi no kalendāriem – kristīgā baznīca 28. oktobrī atzīmēja apustuļu Simona (Sīmaņa) un Jūdas dienu. Kalendārā šos vārdus tolaik rakstīja saīsinātus – Sim. Jūda, tā arī šī diena ieguva Simjūdas vārdu. Bērzaunē un Vestienā to dēvēja par Urguča dienu, jo tur tā sauca mirušo garus jeb veļus. Citviet tie saukti par gariņiem, dieviņiem, ķauķiem, iļģiem un vecīšiem.
Arī mums zināmais veļu laiks saukts gan par garu laiku, gan Dieva vai dvēseles dienām, gan zemliku un dievainēm. Simjūda diena iezīmē veļu laika beigas, kurā mirušo tuvinieku gariem tiek gatavots un pasniegts mielasts. Pēc mielasta sekoja urguču jeb veļu dzīšana, kad trokšņojot mirušo garus dzina projām.
Gada klusākais laiks
Veļu laiks mūsu senčiem bija ļoti nozīmīgs laikposms – tas ilga no rudens saulgriežiem Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Cilvēki ticēja, ka līdz ar tumšo un drēgno rudeni, kad visi lauka darbi ir padarīti un dienas kļuvušas īsas un tumšas, ir piemērotākais brīdis, lai atcerētos savu dzimtu un mirušos tuviniekus. Dzimtu uzlūkoja par vienotu ģimeni, kuras mirušie nav aizgājuši prom uz neatgriešanos, bet ir tepat līdzās klātesoši, ir iespējams ar viņiem sazināties, pateikties vai lūgt aizsardzību.
Šajā laikā mirušo tuvinieku dvēseles nāk ciemos pie dzīvajiem, apskata to mājas, laukus un dod tiem svētību. Simjūda diena bija veļu laika noslēgums, kad mirušie ar dzīvajiem satikās pie viena galda. Pēc Simjūda dienas saime sāka gatavoties Mārtiņiem un Ziemassvētkiem. Šis ir arī gada klusākais laiks, kad vakaros nedziedāja un nedancoja, taču varēja darināt rokdarbus un minēt mīklas. Tiek norādīts, ka īstenais mīklu minēšanas laiks ir no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem stāsta pasakas, bet no Ziemassvētkiem līdz gavēnim – dzied."
|
|
