|
Post by Admin on Aug 11, 2020 18:28:21 GMT 3
Mūsu un radinieku ATMIŅAS, piedzīvotais, dzīves atziņas.
Vieta, kur padalīties ar atmiņām. Savām ... vai, ko vecāki vai opji par cilvēku dzīvi un notikumiem stāstījuši bernībā ... Latvijas laiki, Vācu okupācija, LPSR, 90. gadi ar kooperatīviem un reketieriem ... Lauku disenes, bēgšana no milicijas, pirmā paša nopelnītā nauda, kolchoza dibināšana Vidzemē nu jau miruša vectēva stāstījumā
|
|
|
Post by Zigfrids on Aug 11, 2020 20:39:45 GMT 3
Vai nu astoņdesmito pašas beigas, vai deviņdesmito sākums. Pirmie pelnīšanas mēģinājumi, uzreiz saku, - šis viss nav ne izdomājums, ne joks kāds. Lai arī šodien vilka uz smiekliem, to atceroties, tad viss tika uztverts pagalam nopietni. Viena īsa laika sprīža liecība. Tātad … Esmu nesen (parāva pēc pirmā kursa beigšanas) atgriezies no dienesta, atkal ieskaitīts RPI savā fakultātē, tagad - otrajā kursā. Ja nemaldos, jau … pirmais treknais kooperatīvs "Forums" darbojas un ir pazīstams visā Rīgā. Ādas jaka- prestiža un turības simbols. Un visam tam pa vidu es, students ... Neatceros, kurš mūs saveda un iepazīstināja, atceros vien to, ka dzīvoja viņš ar sievu Ķengaragā un strādāja muitā par muitnieku. Apsēdāmies mēs Vērmaņdārzā uz soliņa un viņš jautāja: "Gribi nopelnīt?" Kurš tajos gados negrib? Vēlāk gandrīz vienmēr atceros viņu ar mapīti, arī šoreiz … izvilka, atvēra, bet no manis saturu slēpa (kā skolā, lai blakussēdētājs nenorakstītu). Ideja vienkārša - "Viņam ir …" dažādas lietas par noteiktām "viņa cenām", kurām esot jāatrod pircējs, un, cik es tur pa virsu uzlikšot, tas arī mans. Tikāmies vairākas reizes, pat daudzas un vēlāk ne tikai ar viņu … Tātad atvēra un … Pieklusināta balsī, ar ļoti "svarīgu" intonāciju: "Man ir bišu inde par 7$ gramā … Man ir 12 devītie žiguļi no rūpnīcas par 10000$ gabalā …. Man ir … tanks T-72 par 1200000$ … man ir 2 helihopteri MI-8 par 900000$ gabalā … Man ir Cēzijs konteineros pa 2 kg par …$ gramā …" un tadā garā. Nu, ko, lieta vilinoša! Uzliec helihopterim 10 savus procentus un esi bagāts! Nu, tad gāju es meklēt pircējus. Izrādījās, ka Rīga ir pilna ar tādiem mapīšu nēsātājiem, kuri parkā satikās un viens otram diktēja, kas "Man ir". Man arī bija sava mapīte! Ja atrastos pircēja, man uzreiz jāzvana muitniekam, jāsaka, ka IR! UN lai gādā šurp savu tanku vai robežapsardzes kuģi! Pie tam, kad man kāds bišu indi piedavāja, jau par cenām, kuras bija lielāku "starpnieku" apli izgājušas (piem., par 9$ gramā), man bija iespēja lepni paziņot, ka man ir lētāka … par 8,50$, un, ja viņš grib, var pirkt arī no manis ... Epopeja ar starpniecību beidzās, kad viens jaunais krievs man pajautāja, cik tam helihopterim ir lidojumstundas nolidotas? ...
|
|
|
Post by Zigfrids on Aug 11, 2020 20:43:02 GMT 3
… Laikam jau skaidrs, ka, zvanot pa ķēdi atpakaļ, informācija tā arī neatnāca, un arī bišu indi acu galā redzējis nebiju.
Tas saucas "Kad students ar 45 rbļ. stipendiju tirgo kuģus, tankus un īpašumus Maljorkā".
|
|
|
Post by Zigfrids on Aug 13, 2020 19:57:58 GMT 3
Mātes atmiņas par 1941. gada jūniju Rīgā. Jau dažas dienas pirms vāciešu ienākšanas, visi padomju darboņi ir bijuši steigā aizbēguši austrumu virzienā. Divas .. trīs dienas Rīgā nav bijis nekādas varas. Interesanta situācija, kuru laikam šobrīd dzīvajiem savā dzīvē nekad nav nācies piedzīvot.
|
|