|
Post by Admin on Oct 16, 2020 16:09:25 GMT 3
|
|
|
Post by k on Oct 29, 2020 17:02:26 GMT 3
|
|
|
Post by jane on Nov 1, 2020 15:02:22 GMT 3
|
|
|
Post by jane on Dec 19, 2020 20:22:10 GMT 3
|
|
|
Post by k on Dec 20, 2020 17:00:52 GMT 3
QE Aircraft Carrier Flight!
Such a privilege to be asked to fly at the fomal visit of the Queen Elizabeth Aircraft Carrier to the US East Coast as part of the Atlantic Future Forum!
|
|
|
Post by k on Mar 23, 2021 23:13:21 GMT 3
JUGLA
Pēc nelielajiem postiem par kino „Jugla” un veikalu „Tallina”, daži FB draugi apjautājās, ar kādām emocijām atceros visu Juglas mikrorajonu „tajos” laikos. Protams, ļoti pretrunīgi. Bērnībā Jugla bija mans „pagalms”, mana „sēta”, nekur citur negribēju dzīvot. Jugla, atšķirībā no citiem padomju laiku mikrorajoniem, likās mazāka un kaut kādā ziņā omulīgāka vieta. Atzīstu, tās ir subjektīvas izjūtas. Toreiz Jugla šķita tāda kā paliela latviešu-krievu sādža. Latviskas mentalitātes pieskaņu mikrorajonam piešķīra daudzās vienstāvu un divstāvu privātmājas. Protams, 5 stāvu standartveida hruščovkas atstāja nomācošu iespaidu, starp tām varēja pat apmaldīties, ja kādā rajona kvartālā bija būts retāk. Kā vērīgs zēns, pamanīju, ka Pirmās Juglas hruščovku projekts nedaudz atšķīrās no Otrās un Trešās Juglas hruščovkām (jumta forma, parādes durvis, balkoni). Visur standartveida miskastes un savdabīgās veļas žāvētavas (nojumes), kur veļu reti kāds žāvēja, jo veļa izžuva tā, ka pēc stundas vairs nebija. Pirmajā, Otrajā un Trešajā Juglā, kā arī pie Tirzas ielas pa ceļam uz Juglu standartveida divststāvu ēkas veikaliem un sabiedrisko pakalpojumu nodaļām – veļas mazgātuvēm, šūšanas ateljē, apavu darbnīcām. Industrija: „Rīgas Manufaktūra”, „Rīgas Audums” un vēsturiskā „Strazdmuižas Manufaktūra”. Zvēraudzētava ar visu smaku.
Dzīvojot padomju laiku pelēcīgajā pieticībā, Juglai bija virkne ekstru. Visur apkārt ūdeņi: Juglas ezers, kanāli, Velnezers, Dambjpurva ezers (tautā saukts par Dūņezeru), Juglas grāvītis, netālu Gaiļezers un Bābelītis. Daba vēl nebija piecūkota, visur redzami smilšaini krasti un dabiskas peldētavas. Juglas grāvītī 70. gadu pirmajā pusē bija pat zivis un ņurņiki. Ziemā slidošanas idille, hokeja laukumi gan uz ezeriem, gan pārplūdušām pļavām un purvainēm. Velnezers – iekārtota peldētava un turpat blakus gandrīz vai publiska veļasmazgātuve, jo, kā toreiz runāja, ūdens tur esot īpaši mīksts. Biķernieku mežs ideāla vieta slēpošanai, slēpošanas „trašu” centrs – t.s. četrstūris un tramplīnkalns. Autobusa un tramvaja satiksme ar Rīgas centru – ceļā ap 40-45 min. Diemžēl trolejbusu un elektriskā vilciena līniju līdz Juglai tā arī neaizvilka. Vasarā kuģītis Jugla–Balterzers-Alderi. Laivu kooperatīvi pie kanāla. Juglas ezera pretējā krastā Brīvdabas muzejs, aiz Biķernieku meža auto-moto trase, motobola stadions (trases ietilpa Mežciema valstība).
Savdabīga Juglas daļa - Neredzīgo mikrorajons ar speciāliem celiņiem, Neredzīgo vakarskola un klubs. Tupat blakus 5. Bērnu un jaunatnes sporta skola, manējā Kurta Bartela vārdā nosauktā Rīgas 39. vidusskola, universālveikals un ēdnīca pie skolas. Vienmēr dzeltenā Juglas poliklīnika.
Kā jau visos Latvijas lielāko pilsētu mikrorajonos arī Juglā ļoti saspringtas starpnacionālās attiecības. Mēs, bērni, to izjutām diezgan emocionāli. Ik pa brīdim runas par kādiem kautiņiem, bet sīknaudas un citu mantu atņemšana uz ielas no „fašistiem”, diezgan izplatīta parādība. Starp Ļeņina ielu un dzelzceļa līniju padomju armijas virsnieku dzīvojamais rajons, latviešu tur gandrīz vispār nebija. Lai gan dzīvoju netālu, ar draugiem no pastaigām pa šo rajonu izvairījāmies. Varētu teikt, ka toreiz šo rajonu 1 km attālumā no savām mājām nepazinu nemaz, terra incognito, nu gluži kā Austrumerlīne rietumberlīniešiem. Tikai viens eksteritoriālais ceļš – Baltezera iela no 6. tramvaja galapunkta līdz Juglas dzelzceļa stacijai. Vakara tumsā, ejot pa to no vilciena, domāji, aplaupīs vai neaplaupīs. Pie Ļeņina ielas jau varēja uzelpot, jo to šķērsojot, sākās mana Jugla.
|
|
|
Post by k on Mar 23, 2021 23:14:33 GMT 3
Juglā 1 (Tirzas ielas kvartālā) pagāja 12 manas dzīves gadi. Kurta Bartela Rīgas 39-tajā vidusskolā paliku visus 11 skolas gadus. Ideāls rajons interesantai bērnībai- apkārt gan meži, gan ūdeņi. No tā, ko bērnībā kopā ar puiķeļiem sadarījām, mana mamma vēl šodien ne desmito daļu nezina- mammas mēdz baidīties pat par notikumiem tālā pagātnē. Vienīgais, ko es pats patiešām nekad netiku darījis- es nevizinājos ar kūdras vagoniem, kuri veda kūdru uz TEC, un nelīdu stingri apsargātajā armijas zonā aiz Bābelīša, kur atradās sabombardētā dīzeļelektrostacija. Puikas paši sev bija izdomājuši pasaku, ka tur ir noslēptas pistoles, pie kurām derētu tikt. ( 😃 ) Bet to zināja, ka tur šāva bez brīdinājuma. Tur arī kopīgajā pagalmā jau kopš bērna kājas iemācījos krievu valodu. (Vai jāpiebilst, ka toreiz visu vecumu vietējie krievi, toties, bez latviešu valodas iztika tīri labi.) Arī vietējā jauniešu kriminogēnā vide atšķīrās "pēc nacionālās pazīmes" , kur latišu- fašistu nebija vairākums. Vēl tagad šad tad savos atvaļinājumos mēdzu atgriezties savā bērnības vietā paklimst. Un bieži redzu to sapņos. Bildē- dzelzceļa tilts pāri kanālam, kur savulaik kursēja kūdras vilciens. Pa šo tiltu rāpāmies kā pērtiķēni visos virzienos. Un dzīvi visi palikām... Mēģinu arī atsaukt atmiņā kādu Juglas "urbāno leģendu", bet nekas patiešām elpu aizraujošs, šķiet, tajos gados Juglā nebija. Tā arī īsti nezinu, kas savulaik notika pavisam nelielajā, bet ļoti stingri apsargātajā armijas zonā aiz Bābelīša. Dzirdēju versiju, ka tur esot glabāta degviela netālu esošajām Alkšņa un Birjuzova armijas skolām. Kaut arī degvielas smakas tur nekad nebija. Arī ne par kādām kriminālšausmām pieaugušie toreiz nemēļoja. Atceros, runāja par kādu zaglēnu, kuru mājas saimnieks it kā esot notvēris un noklapējis. Un to atceros, ka rajonā bija vecāku (14-16) pusaudžu banda (ar nacionālajām īpatnībām) , kura tīri labi apguva dzīvokļu zādzības. Un atstāstus, ka padomijā sekss bija gan, piedevām, kā maksas pakalpojums. Tuvumā atradās vairākas kopmītnes, kurās dzīvoja tuvējo tekstilfabriku mācekles un jaunās strādnieces. Lieks rublis neskādēja. To, ka daži ņēma savu galu zem 6. tramvaja riteņiem, gan atceros. Nācās to redzēt pašam. Un, protams, baisā pasažieru vilciena katastrofa pie Juglas stacijas. Lai kā, tai paaudzei, kura tajos gados izauga Juglā, garlaicīgi nebija. Katastrofas sekas redzēju savām acīm, aptuveni pirms gada rakstīju FB. Kad manījās milicijas apsardze pret armijniekiem, visi ziņkārīgie tika līdz sadragātajiem vagoniem. Bābelītša kalnainā apkārtne arī man un maniem draugiem šķita tāda noslēpumaina vieta. Bieži gājām klaiņot pa kūdras dzelzceļa uzbērumiem un ložņāt pa vagoniem pāri tiltam uz Jaunciema ceļa pusi.
|
|
|
Post by k on Mar 23, 2021 23:16:12 GMT 3
Kā šķiet, šis bija tilts, pār kuru brauca kūdras sastāvi. Tagad šermulis pārskrien, atceroties, kā tur rāpāmies augšup un lejup. Liekas, ka toreiz mūs, sīkos, sargāja gan Dievs, gan velns. Kur kādreiz rāpelējāmies, lielīdamies ar drosmi vienaudžu priekšā, tur tagad citādi, kā dzīvības briesmās kāju nespertu. Ja mūsu piedzīvojumus būtu zinājuši vecāki, šķiet, bez infarkta nepaliktu neviens. LV. Es atceros kā cēla 1o,2o, Lielo Juglu. Puikas būdami lēkājām pa nepabeigtām celtnēm mūkot no sargiem. Lecām no 3ā stāva svaigā grants čupā un bez traumām. kspedīcijas uz celtniecībām čalēniem bija aizraujoša nodarbe. Ložņāt pa konstrukcijām, vākt "trofejas"- metināšanas elektrodus, krāsainus vadus, santehnikas jēlgumiju vai citas lietas. Bieži gadījās, ka apsardzes (toreiz tradicionāli- bargas slāvu tantes ar svilpi) nemaz nebija. Šķiet, mūsdienu vecāki tūlīt pat abģībtu, ja uzzinātu, ka sīči dauzās pa jaunceltnēm. Un, kad atjēgtos, sastaptos ar nikniem valsts ierēdņiem, kuri ieradušies, lai inkriminētu bezatbildīgu audzināšanu. Kopumā es uzskatu,ka Jugla ir labākais Rīgas mikrorajons, kurš ļoti labi iekļauts "zaļajā vidē": Juglas, Šmerļa, Biķernieku, Bābelīša mežos. Pat hruščovkas tur izskatās kaut kā labāk nekā citur. Augstceltnes, it īpaši gar Brīvības ielu, ir daudz kvalitatīvākas par tām, kuras ir Pļavniekos un Purčikā. Vismaz ir sajūta, ka tomēr ir pilsēta, nevis Purvciema sādža. Visi par kaut kādu sasniegumu uzskata Āgenskalna priedes, kurā vairs nevienas priedes nav, tikai bērzi un papeles.
|
|
|
Post by k on May 30, 2023 23:14:59 GMT 3
|
|