|
Post by jane on Oct 5, 2020 15:22:54 GMT 3
Kā katru rudeni un ziemu.. Parastais gripņiks jau arī drīz sarosīsies. Medus, ķiploks, sīpols jātur pie rokas. Pie frančiem galīgi traki, var teikt, otrais vilnis pilnā sparā. " Svētdien Francijā tika reģistrēti 12 565 jauni inficēšanās gadījumi. Marseļā jau pagājušonedēļ tika ieviesti līdzīgi ierobežojumi bāru un restorānu darbībai. Francijas otrā lielākajā pilsētā uz divām nedēļām tika slēgti visi bāri, restorāni un sporta zāles. Arī tādām sabiedriskām vietām kā teātriem, muzejiem un kino nācās palikt slēgtiem, ja nav iespējams nodrošināt striktu ierobežojumu ievērošanu. Augstākais trauksmes līmenis Francijā tiek izsludināts, kad inficēšanās rādītājs pārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem vai kad Covid-19 pacienti aizņem vairāk nekā 30% gultasvietu intensīvās terapijas nodaļās. Restorāniem Parīzē un tuvākajās apkaimēs būs jāievēro jauni sanitārie noteikumi, un tādi attieksies arī uz augstskolām. Restorāni un bistro, kas pasniedz alkoholu, varēs turpināt darbu, taču tiem būs jāreģistrē apmeklētāju kontaktinformācija un jābeidz darbu plkst.22.00. Strādājošajiem iespēju robežās jāstrādā no mājām, teikts premjera biroja paziņojumā. "Epidēmija izplatās pārāk ātri. Mums tā jānobremzē tagad, pirms mūsu veselības aprūpes sistēma ir pārslogota," uzsvēris Francijas galvaspilsētas policijas priekšnieks Didjē Lalmāns." No raksta Tvnet.
|
|
|
Post by murka on Oct 5, 2020 16:10:13 GMT 3
kaadaa sakaraa policijas priekshnieks?
|
|
|
Post by jane on Oct 5, 2020 16:26:38 GMT 3
Gan jau šam uzdots atbildēt par kārtību un likumu ievērošanu.
|
|
|
Post by zigfrids on Oct 5, 2020 16:32:47 GMT 3
Kā teica viens krievs, tagad nāksies ar šo slimību sadzīvot. Tāpat kā ar HIV/AIDS un daudzko citu. Un šāgada histērijas ar distancēšanos un maskām tur neko neizmainīs. Pietiek raustīties!
|
|
|
Post by k on Oct 5, 2020 17:17:06 GMT 3
Aleksandra Barkovska - kovids = HIV, infekcijas līdzīgas
|
|
|
Post by jane on Oct 5, 2020 17:37:20 GMT 3
K, Tev ir speciāla tēma, kur vari rakstīt par visiem tiem reptiloīdu un elites teorijām, kur kovids ir aids un tā tālāk. Te par veselību, vīrusu, tā dabu un ierobežošanas pasākumiem.
Jā tagad transportā būs maskas. Vispār visi baigi mēdz šķaudīt šajā laikā.. interesanti pavērot, kā to dara.. cits rokā, cits tā kā padusē, cits vispār neko. Tā maska aizturēs arī gripņiku parasto.. pavasarī arī gripa nolikvidējās, līdzko ierobežojumi sākās. A tā, šķaudot bez nekāda šķēršļa, viss aizlido vismaz 10 m attālumā.
|
|
|
Post by jane on Oct 5, 2020 20:16:43 GMT 3
|
|
|
Post by jane on Oct 8, 2020 20:47:34 GMT 3
Vaicāts par atšķirībām Covid-19 ārstēšanas metodēs salīdzinājumā ar pavasari, Dumpis norādīja, ka nekas būtisks nav mainījies. Tomēr pasaulē kopumā esot uzlabojušies Covid-19 pacientu ārstēšanas rezultāti intensīvās terapijas nodaļās.
"Ir zināms, kurā brīdi jāpielieto pretiekaisuma līdzekļi kortikosteroīdi, un ir labāka izpratne par pretasinsreces līdzekļu, skābekļa un plaušu mākslīgās ventilācijas pielietošanu," klāstīja eksperts. Vēl viena viņa iezīmētā atšķirība ir pieejamo individuālās aizsardzības līdzekļu daudzums, kas patlaban ir pietiekams, lai gan vēl pavasarī to ievērojami trūka
www.tvnet.lv/7081588/dumpis-pie-nekontroletas-virusa-izplatibas-bus-janosaka-stingraki-pulcesanas-ierobezojumi
Jā, tagad ir mierīgāk visiem nekā pavasarī, kaut arī straujš inficēšanās kāpums. Un ārstiem jau iesista roka, daudzmaz zina, kas tas ir.
|
|
|
Post by k on Oct 13, 2020 14:21:55 GMT 3
Mūsu Mellene ir slima ar kovid un visa viņas famīlija, gan esot samērā vieglā formā, ar netipiskām slimības izpausmēm
|
|
|
Post by k on Oct 14, 2020 13:59:52 GMT 3
Indijā 90-to gadu sākumā bija VĪRUSA uzliesmojums, Shri Mataji, sahadžajogas dziednieciskās meditācijas izveidotāja - ieteica vienkāršas receptes, kā uzlabot savu IMUNITĀTI, ar tām bez maksas var iepazīties un pielietot, profilaksei pret korona vīrusu un citām saslimšanām, izmantot kā papildus rehabilitācijas metodiku. zdorovje.weebly.com
|
|
|
Post by jane on Oct 16, 2020 10:52:14 GMT 3
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kopā ar Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju (LARA) ir izstrādājusi speciālu pielikumu Valsts katastrofu medicīnas plānam, kas paredz, ka patiesas krīzes situācijā, kad resursi ir ļoti ierobežoti, ir pieļaujami cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamiem līdzekļiem, tādējādi koncentrējot medicīnas spēkus jaunu un vieglāk slimu cilvēku ārstēšanai. Konkrētais Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikums Nr. 24 saucas “Mākslīgās plaušu ventilācijas resursu sadales principi Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā (rekomendācijas)”. Tas tapis, par paraugu ņemot līdzīgu plānu Ņujorkā (ASV), kā arī Austrijas dokumentu. Ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mājaslapā var detalizēti iepazīties ikviens, kuram ir sajēga par dokumentā lietoto medicīnas terminoloģiju un piekļuve internetam. Lieki piebilst, ka šīs rekomendācijas, kas faktiski ir nopietns bioētikas jautājums, jomas speciālistu vidū tiek vērtētas ļoti atšķirīgi. Daļa šo pieeju, kas mediķiem (ārstu konsīlijam) uzliek atbildību izvēlēties, kuram palīdzēt un kuram ne, uzskata par loģiskāko pieeju, balstot savu nostāju utilitārisma filozofijā. Otra daļa uzskata, ka šāds rīcības plāns ir rekomendācija ārstiem diskriminēt pacientus pēc veselības stāvokļa. Ko īsti paredz rekomendācijas? Pirms turpināt, ir svarīgi saprast, ka šobrīd no dokumentā aprakstītās krīzes situācijas, par laimi, vēl esam ļoti, ļoti tālu – pēc NMPD sniegtās informācijas, augusta vidū Latvijā bija pieejami 536 mākslīgās plaušu ventilācijas (MPV) aparāti un šobrīd noslogoti ir vien aptuveni 1,8% šāda veida gultas vietu. Taču tīri teorētiski šādas situācijas iestāšanās ir reāla. Tādā gadījumā mediķi rīkosies šādi: Pacienti tiks iedalīti četrās nosacītu krāsu grupās. Zilā – prognozēta augsta mirstība, šos pacientus nepieslēdz mākslīgajai plaušu ventilācijai (MPV), bet nodrošina tikai minimāli uzturošu terapiju. To var pārskatīt, ja atbrīvojas resursi. Sarkanā – pacientiem ir viena orgāna mazspēja, un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo izveseļošanās iespēja ir augsta. Dzeltenā – pacienti ar stabilu slimības pakāpi hroniski noritošai patoloģijai, viņiem nodrošina intensīvo terapiju un MPV tikai tad, ja nav pretendentu no sarkanās grupas. Zaļā – pacienti, kuri izdzīvos arī bez MPV. Šī sadale attieksies uz jebkuru slimību, kuras ārstēšanā nepieciešama MPV. Dokumentā formulēti arī izslēgšanas kritēriji. Pie tiem pieskaitītas smagas slimības to pēdējā stadijā – vēzis, aknu ciroze, izteikta demence un citas. Viens no pastiprinošiem rādītājiem būs arī vecums virs 75 gadiem ar vienu no uzskaitītajiem kritērijiem un slimnieki, kuriem paredzamais dzīves ilgums ir mazāks par 12 mēnešiem. No maksimālas palīdzības var atteikties arī pats Pacients nevarēs atteikties no pārvietošanas uz citu medicīnas iestādi, ja tajā būs atbrīvojušās MPV jaudas, pretējā gadījumā tiks turpināta paliatīvā terapija. Dokumentā arī teikts: “Vispirms jānoskaidro pacienta vērtības un griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus un sekot zemāk norādītam algoritmam. Ja pacients nevēlas, to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā, un tās nav jāveic.” Pacientam šī atteikšanās būs jāapstiprina ar savu parakstu. No raksta jauns.lv/raksts/zinas/409230-beidzoties-medicinas-resursiem-arsti-skiros-pacientus-ka-vertet-ricibas-planu-covid-19-krizes-situacijai
|
|
|
Post by jane on Oct 16, 2020 15:48:16 GMT 3
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis - 3,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
|
|
|
Post by jane on Oct 16, 2020 16:27:59 GMT 3
Kā pa ķēdīti var nonâkt līdz 109 inficēšanâs gadījumiem.
"Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs. Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.
Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.
Trešajā gadījumā no sākotnējā perēkļa izglītības iestādē caur ģimenes locekļiem tika inficētas divas personas. No šīm divām personām inficējās viens ģimenes draugs, savukārt vēl vienā gadījumā viens no ģimenes locekļiem inficēja uzņēmuma kolēģus - kopumā 34 cilvēkiem tika atklātā saslimšana ar Covid-19. Tomēr tika veikti epidemioloģiskie pasākumi, kā rezultātā tikai divi ģimenes locekļi saslima no minētajiem uzņēmuma darbiniekiem.
Ceturtajā infekcijas ķēdē viens no izglītības iestādē sasirgušajiem inficēja arī divas baznīcu draudzes, kur tika inficēti kopumā desmit cilvēki, no kuriem tālāk inficējās 15 personas pirmsskolas izglītības iestādē, deviņi ģimenes locekļi, kā arī trīs personas ārstniecības iestādē un vēl trīs personas kādā citas pārvaldības iestādē.
Perevoščikovs skaidroja, ka infekcija no viena cilvēka, pie noteiktiem apstākļiem un sociālās distancēšanās neievērošanas rezultātā, beigu beigās novedusi pie 109 cilvēku inficēšanās. Viņš tostarp piebilda, ka lielākajai daļai bija klīniski simptomi, savukārt diviem pacientiem iznākums bija letāls."
|
|
|
Post by jane on Oct 17, 2020 15:26:35 GMT 3
Te runa bija par imunitāti. Tad nu, cik es zinu, ir iedzimtā un iegūtā imunitāte. Man pašai visticamāk ir iedzimta imunitāte. Un arī bērnībā iegūta, jo neviens ar mani bērnībā neucinājās. Tas nozīmē - vajag atļaut bērnam skriet pa āru bez cepures, bez šalles, bez cimdiem. Savu bērnu arī baigi netuntuļoju, kaut gan cepuri viņš ziemā valkā. Es ne, man nav ne cepures, ne cimdu. Tā ir elementāra norūdīšanās. Otrs ir pārtika, vitamīni. Vasarā ogas, augļi no dārza, bagātīga C vitamīna deva. Tad vēl min sportu, es nedaru neko. Un norūdīšanos ar aukstu ūdeni, kontrasdušu.. to arī nedaru. Bet mierīgi varu nomazgāties aukstā ūdenī, ja citādi nevar. Es gadiem jau neslimoju, pat ne ar vieglu sasaukstēšanos, mans bērns arī slimo reti, varbūt 1 x vai 2 x gadā, un tad arī tā ir viegla saaukstēšanās vai klepus. Vienreiz gan ir bijis plaušu karsonis. Tā kā visu lielā mērā nosaka iedzimtība. Ak, jā, vēl svarīgs faktors ir stress. Liela stresa periodos viss ķeras klāt, un cilvēks saslimst. Vispār par sevi jau mēs nepārdzīvojam šajā situācijā, bet par tiem, kuri no mums atkarīgi - bērni, vecāki. Un pats jau arī negrib izkrist no ierindas un būt par slogu citiem, tad arī nevari palīdzēt ne bērniem, ne vecākiem, ja vajadzīgs.
|
|
|
Post by jane on Oct 20, 2020 15:11:15 GMT 3
Īrija pirmā valsts Eiropas Savienībā, kura atkal pāriet uz karantīnas režīmu. Drīkst iziet no mājas un nodarboties ar sportu 5 km radiusā.
|
|
|
Post by jane on Oct 21, 2020 16:49:42 GMT 3
Latvija nav policejiska valsts. Valstis, kuras sekmīgi, pilnībā tiek galā ar epidēmiju, – bloķē robežas. Nevar pilnīgi bloķēt, bet praktiski ierobežo cilvēku kustību pāri robežām. Un, ja cilvēki ierodas, tad viņi tiek ievietoti pašizolācijā, ievērojot stingrus noteikumus. Runa ir par Jaunzēlandi, Austrāliju, Taivānu, Dienvidkoreju, lielā mērā arī par Japānu. Tātad praktiski pārtrauc kustību pār robežām. Un tas strādā. Eiropas Savienībā savukārt ir tāds politisks lēmums, ka robežas noslēgt nevar. Līdz ar to infekcijas likvidēšana nav iespējama. Eiropā pieturas pie ierobežošanas stratēģijas. Dažām valstīm iznāk labāk, dažām sliktāk. Kāpēc igauņiem izdevās stabilizēt situāciju daudz veiksmīgāk nekā mums? To mēs vēl nezinām. Mēs runājam šeit par vienu nedēļas nogriezni. Igauņiem pavasarī bija daudz sliktāk. Visu vasaru igauņiem bija daudz sliktāk. Tā kāa to mēs varēsim pateikt tikai pēc mēneša vai diviem, kuram un kas ir izdevies labāk vai sliktāk. Mazās valstīs pietiek ar vienu milzīgu uzliesmojumu, piemēram, [kā tas notika] Natālijas Draudziņas vidusskolā, lai šī statistika pilnīgi mainītos. Igauņiem pietika ar vienu volejbola spēli savā laikā, lai viņu statistika būtu ievērojami sliktāka. Tur ir daudz subjektīvu faktoru. Aicinu neaizmirst, ka mūsu situācija tomēr līdz septembra beigām bija labākā Eiropā. Tas nozīmē, ka mūsu stratēģijas nebija nepareizas. Kā var skaidrot situācijas, kad vienam cilvēkam vienā dienā Covid-19 tests ir pozitīvs, bet nākamajā negatīvs? Skaidrojumi ir dažādi. Tie ir ārkārtīgi reti gadījumi. Es atgādināšu, ka dienā Latvijā taisa piecus tūkstošus testu. Viens skaidrojums varētu būt, ka cilvēks ir tādā vēlīnā slimības stadijā, kad ir ļoti zema vīrusa koncentrācija. Vēl viens skaidrojums ir tā saucamā kontaminācija ar vīrusu. Proti, viņam konstatē zemu vīrusa koncentrāciju un viņš neinficē [apkārtējos] cilvēkus. Kāds no viņa ģimenes locekļiem ir slimojis [ar Covid-19], un kaut kad degunā viņš ir ieelpojis šo vīrusu. Un trešais skaidrojums ir laboratoriskas kļūdas, kas arī ir iespējamas. Bet vēlreiz, šādi gadījumi ir absolūts retums. Spekulācijas, ka tas ir kaut kāds masveida novērojums, ir absolūti nepamatotas. Šo viltus pozitīvo atbilžu ir daudz tieši antivielu testos, kas tiek plaši pārdoti. Nevis polimerāzes ķēdes reakcijās. Cilvēki bieži jauc antivielu testus ar vīrusa testiem. Kāpēc šovasar pēc protestiem ASV nenotika masveida COVID-19 uzliesmojums? Apgalvojums, ka nenotika, noteikti nav patiess. Bet izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Cilvēki ir ārā un kustas. Kā mēs zinām, tad ārā šis vīruss nepārnesas tik ļoti un nav 15 minūšu ciešs kontakts starp cilvēkiem. Viņi nestāv uz vietas šīs 15 minūtes blakus cits citam, nedzied un neklepo cits citam virsū. Noteikti transmisija notiek, bet tas neizraisa masveida uzliesmojumu. Arī mūsu 9. maijs un Līgo svētki neizraisīja uzliesmojumus, jo tas viss notiek ārā. Vai Covid-19 ar mums paliks vēl ilgi? Tas ir nopietns jautājums. Par citiem koronavīrusiem runājot, daži palika, daži nepalika. Tas ir atkarīgs no vakcīnu efektivitātes un pieejamības. Tāda iespēja pastāv. Pastāv nopietna iespēja, ka būs ilgstoši, jo visu pasaules populāciju tāpat nevarēs novakcinēt. Bet cik nopietns drauds būs [jaunais koronavīruss] – to gan neviens nevar pateikt. Bet tas, ka viņš paliks kaut kur fonā, – visticamāk. Citi koronavīrusi pagājušajā gadsimtā arī ir palikuši. Vai viņš zaudēs savu klīnisko agresivitāti – to mēs nezinām. Ar laiku varbūt vājinās, bet tas nenotiek ātri. Bet tas nenozīmē, ka mums nebūs risinājumu. Mūsu risinājumi varētu būt vakcīnas, medikamenti. Tas nenozīmē, ka mums būtu jādzīvo šādi desmit vai divdesmit gadus. Tas galīgi to nenozīmē. Viss būs atkarīgs no tā, kā cilvēki ievēros distancēšanos. Galvenais, lai lielākā daļa cilvēku saprastu, kā izvairīties no šīs slimības. Ir jāsaprot, ka neviens īsti netiek galā ar šo problēmu, izņemot tos, kas slēdz robežas, vai Ķīnu, kas slēdz pilsētas. Vai tas ir iespējams Rietumu sabiedrībā? Visticamāk nē. No raksta www.tvnet.lv/7090617/dumpis-mums-nebus-sadi-jadzivo-divdesmit-gadus
|
|
|
Post by jane on Oct 23, 2020 20:57:23 GMT 3
Šo es īsti nesaprotu. Jau pavasarī skaidroja, ka cilvēkiem ar labu imunitāti ir grūtāk ar kovidu. Tjip, tagad vārgākiem jākļūst, bet kā? tautaruna.nra.lv/rasols/327919-arsts-paaugstinata-imunitate-pie-covid-19-ir-bistama/?utm_source=nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirectRīgaTV24 raidījumā “Preses klubs” kardiologs Andris Skride uzsvēra, ka paaugstināta imunitāte un vēlme pašu spēkiem veicināt tās stiprināšanu, var būt bīstama saistībā ar Covid-19. Cilvēkus, kuriem ir smaga saslimšana ar Covid-19, mediķi bieži vien ārstē ar metodēm, kuras samazina, nevis palielina imunitāti. “Paaugstināta imunitāte, piemēram, pie kovida ir bīstama. Ziniet, kā tagad ārstē kovidu? Ja cilvēks saslimis un smagā formā, ārstē ar līdzekļiem, kas samazina imunitāti.” Šāda metode tiek izmantota, jo imūnsistēma sāk strādāt ļoti strauji un izstrādā nepieciešamās vielas, lai cīnītos ar vīrusu.
|
|
|
Post by k on Oct 26, 2020 19:42:39 GMT 3
Pirms pusgada Jurijs Perevoščikovs preses konferencē paziņoja, ka maskas nepalīdz veseliem cilvēkiem, jo visi vīrusi tām iet cauri. Un vēl viņš teica, ka masku nēsāšana var nodarīt tikai ļaunumu veselībai. Tad pasakiet, kas kopš tā laika ir mainījies? Vai ķīnieši sākuši ražot supermaskas? Varbūt pats vīruss palicis tāds kautrīgāks, un maskai netuvojas? Nu gudrie atbildiet?
|
|
|
Post by jane on Oct 26, 2020 19:56:10 GMT 3
Neko tādu neviens saprātīgs cilvēks, pie tam vēl ārsts, nav teicis. Neizplati kārtējo dezinformāciju un viltus ziņas. Par maskām normāla informācija ir vienmēr bijusi pieejama kopš pavasara. Ar visiem procentiem un lietojuma kvalitāti. (Slinkums meklēt, bet bija ar visiem zīmējumiem utt.) Bet, ja nemitīgi lasa bezsmadzeņu atgremojumus, tad tā ir. Pavasarī jau maskas visur lietoja, izņemot pie mums. Jo mums bija distance iespējama, kā arī vīrusa izplatība bija neliela. Vienu brīdi gan transportā bija jālieto, bet tas tikai kādu mēnesi.
Ķīnieši un citi aziāti gandrīz vai no saviem deguniem maskas nenoņem, ne tikai kovida dēļ vai citu vīrusu dēļ, kas tur ik pa laikam uzrodas, bet arī piesārņojuma dēļ.
|
|
|
Post by k on Oct 26, 2020 19:57:22 GMT 3
SPKC tas izteikums ir atrodams, Veselibas Ministrijas mājas lapā izņemts
|
|
|
Post by jane on Oct 26, 2020 19:59:10 GMT 3
Atrodi to izteikumu un tad runā. Nevajag kaut ko atgremot. Viegli pateikt, ka tagad izņemts.. Runa varēja būt par nepieciešamību tās nēsāt.. pavasarī tādas nepieciešamības īsti nebija.
|
|
|
Post by jane on Oct 30, 2020 22:10:17 GMT 3
Inkubācijas periods un simptomi Iespējamais koronavīrusa SARS-CoV-2 inkubācijas periods ir 5–6 dienas, bet var būt arī no divām līdz 14 dienām. Tas nozīmē, ka no inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi, parasti paiet 5–6 dienas. Dažiem cilvēkiem slimības simptomi parādās jau trešajā dienā, bet citiem tikai pēc 14 dienām. Analīzes var būt pozitīvas 1–2 dienas pirms simptomu parādīšanās, kad cilvēkam nekādu simptomu vēl nav. Svarīgi saprast, ka daļai cilvēku simptomi vispār neparādās, bet var būt pozitīva analīze (asimptomātiska slimības forma). Šādi cilvēki var inficēt citus. Balstoties uz šiem datiem, ieteicams: Pēc neaizsargāta kontakta ar SARS-Cov-2 inficētu personu jāuzsāk karantīna, ja jūs kā kontaktpersonu ir apzinājis SPKC. Ja liekas, ka varējāt būt kontaktā ar inficētu personu, ievērojiet pašizolāciju vai sazinieties ar ģimenes ārstu, lai par to noskaidrotu; ja kontaktpersonai nav akūtas slimības simptomu, tad Covid-19 tests nav jāveic. Analīzes nav nekāda jēga veikt ātrāk kā 5.–6. dienā pēc kontakta (ja jums šķiet, ka esat bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu no rīta, vakarā neskrieniet testēties). ja simptomi parādās agrāk, testu var veikt 3. dienā pēc kontakta ar inficētu personu, bet labāk turpināt pašizolāciju un testu veikt 5.–6.dienā; Covid-19 pacienti pēc 14 dienām no simptomu pirmās dienas var pārtraukt karantīnu, kontroles tests Covid-19 pacientiem vai asimptomātiskām personām nav jāveic, ja nav kādas speciālas indikācijas, piemēram, sagatavošana operācijai; ja Slimību profilakses un kontroles centrs personu ir atzinis par Covid-19 kontaktpersonu, personai nosaka mājas karantīnu 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar personu, kam apstiprināta Covid-19 infekcija. Mājas karantīnas laikā persona: uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām; nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku); ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus; mājas karantīnu pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot Covid-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas 10. dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts (attiecināms uz personām, kuras pēc kontakta ar Covid-19 inficētu pacientu nav inficējušās). Covid-19 pacientiem darba vieta nevar pieprasīt kontroles testu. Šāda prasība neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.360. Skaidrojumi: Izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. lat.bb.lv/raksts/covid-19/2020/10/30/arstu-biedriba-un-uga-dumpis-nak-klaja-ar-nozimigako-informaciju-par-covid-19?utm_source=kasjauns&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-in-partner-sites
|
|
|
Post by jane on Oct 31, 2020 14:40:08 GMT 3
Par maskām, dezinformāciju, stulbumu, tā popularizēšu.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad uz viedokli ir tiesības visiem un pavēstīt to plašai publikai ir vienkāršāk nekā jebkad. Ārstu daudzi nekritiski mēdz uztvert kā autoritāti. Kāda ir mediķu atbildība par saviem izteikumiem publiskajā vidē laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija? To portālam "Apollo" pastāstīja dermatologs Raimonds Karls un ģimenes ārste Sandra Gintere.
Mūsdienās cilvēki nekautrējas paust savu viedokli un nostāju. Šī pandēmija nav izņēmums. Iespējams, tā pat mudinājusi cilvēkus izteikties vēl vairāk, skaļāk un aktīvāk. Saprotams, ka dalīties ar pierādīto un patieso ir vērtīgi, bet cik pieņemami ir dienu no dienas interneta vietnēs publicēt aicinājumus ignorēt valdības norādījumus vai cīnīties par to, ka tāda Covid-19 nemaz nav?
Dermatologs Raimonds Karls sarunā ar "Apollo" pauž, ka medicīna, lai arī dažkārt balstāma uz saviem novērojumiem, primāri tomēr balstās uz pierādījumiem. Tas arī būtu jāņem vērā, daloties ar informāciju plašsaziņas līdzekļos - īpaši mediķiem. Ja medicīnā ir pierādīts, ka sejas maska pasargā, tad, manuprāt, diskusijas ārstu vidū par to, ko nest tālāk sabiedrībā, ir liekas," stāsta ārsts. Covid-19 bieži vien tiek pielīdzināts citām saslimšanām. Tiek piesauktas citas saslimšanas, no kurām diendienā mirst cilvēki, tomēr Karls stāsta, ka runāt par saslimstību un mirstību varēs tikai tad, kad varēsim droši apgalvot, ka Covid-19 pandēmija ir aiz muguras.
"Manuprāt, šobrīd salīdzināt koronavīrusu ar citām saslimšanām nevar, jo tas ir kaut kas jauns, nav uz pierādījumiem balstīts.
Pārdzīvosim, izdzīvosim šo Covid-19 krīzi un tad lemsim - ir bīstamāk par gripu vai nav, vai tas ir paņēmis vairāk cilvēku dzīvību vai nē," skaidro Karls. Ja mēs turpināsim tādā pašā garā ignorēt, slimnīcas būs jāpārprofilē, arī medicīniskie pakalpojumi tiks atlikti," viņš skaidro. Šajā laikā vairāk kā jebkad agrāk mediķus uztver kā autoritātes, tomēr Karls pauž, ka lielākā daļa ārstu ar visu šo slogu ir tiktāl nomocīti, ka viņiem nav ne spēka, ne varēšanas dalīties ne ar aplamo, ne zinātniski pierādīto.
"Ja paskatāmies, internetā ārsti, ja vien tas nav, piemēram, Uga Dumpis vai Jurijs Perevoščikovs, kuru amats arī pieprasa to, ka viņiem par to jārunā, nemaz ar savu viedokli tik bieži neparādās. Visi ir ierakušies savos darbos.
Ja vēl ir jāpierāda, ka balts ir balts un viss tiek darīts sabiedrības labā, ka tā maska nečipos, vien pasargās jūs un jūsu tuviniekus, lielākajai daļai mediķu, manuprāt, nolaižas rokas. Jāteic, ka tā ir dabīgā atlase, kurš lasa, kurš nelasa, bet diemžēl tādā laikmetā dzīvojam.
Arī ģimenes ārste un RSU profesore Sandra Gintere pauž, ka dalīties vai nedalīties ar informāciju ir ārsta paša labā griba.
"Vai ģimenes ārstiem tas būtu jādara? Nē, tam ir domāti epidemiologi, infektologi un citi speciālisti, kas par šo pandēmiju mūs informē, bet skaidrs, ka ir arī liela daļa ģimenes ārstu, kas dalās ar aicinājumiem lietot sejas maskas un ievērot citus drošības pasākumus vīrusa apkarošanai," viņa stāsta.
Runājot par dezinformācijas izplatīšanu, Karls ir pārliecināts, ka par lielisku atrunu tam der personīgais viedoklis.
"Katrs izmanto kaut kādu iespēju izteikties un tiem, kuriem gribas dzirdēt, ka maska ir kaitīga, viņi to arī sadzirdēs. Manuprāt, tas ir tāds zināms populisms. Ar nožēlu jāatzīst, ka pakaļ lēcēju ir daudz. Diemžēl tā tas ir.
Mums priekšā ir rudens un ziemas periods, kad mēs redzēsim, kas tas tāds Covid-19 ir. Tā ir mūsu laime, ka pavasarī to nepieredzējām.
Tāpēc ar kaut kādiem aplamiem apgalvojumiem es būtu piesardzīgāks. Šajā situācijā revolucionāra un anarhiska attieksme nav tas labākais, bet tas nav ne krimināli sodāms, nekas..." turpina Karls.
Gintere pauž, ka dezinformācija internetā nav nekas jauns un diemžēl tāda ir mūsdienu realitāte.
"Vai tad mēs varam ierobežot muļķības internetā? Nu, nevaram taču. Nē, nu varētu teikt, ka tā nedrīkst, bet tādas lietas notiek jau sen.
Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas dalās ar aplamībām. Labākais, ko varam darīt, ir informēt par patieso. Šajā laikā jau tā trūkst labā, tāpēc svarīgi to vairot," viņa stāsta.
Karls pauž nožēlu, ka "antikovidistu" ir tik daudz, bet tagad, kad pieaudzis saslimušo un mirušo skaits, arī "antikovidistu" skaits ir sarucis.
"Skaidrs, ka ir ļoti daudz to, kuri cīnās pret visu ar Covid-19 saistīto, bet tie, kas ir reāli domājoši cilvēki, skatās ar šausmās ieplestām acīm un nesaprot, kāpēc valdība nerīkojas proaktīvi.
Pavasarī, kad nebija tik liela saslimstība un mirstība, bija ļoti stingri ierobežojumi, bet tagad viss tā pamazām, pamazām... Skaidrs, ka tagad ir vairāk informācijas par pašu vīrusu, bet arī es domāju, ka būtu jārīkojas proaktīvāk," viņš stāsta.
Kā vienu no problēmām Karls min būtiskus robus mūsu izglītības sistēmā.
"Diemžēl mūsu izglītības sistēma no izglītības pamatiem izlaiž pamatzināšanas par cilvēka uzbūvi un aizvieto ar citiem priekšmetiem.
Ja mūsu sabiedrība būtu izglītotāka, manuprāt, arī saprašana par individuālo aizsarglīdzekļu nepieciešamību būtu lielāka.
Mēs taču vēsā laikā ārā redzam to mākonīti, kas iznāk no mutes. Tas tvaiks ir tās sīkās ūdens daļiņas ar vīrusa piejaukumu, ko maska ļoti labi aiztur.
Tas, ka maska ir jāmaina un maskām jābūt pieejamākām, ir kaut kas cits, bet es domāju, ka tas ir laika jautājums.
Eiropā daudz kur nemaz neielaiž veikalā bez maskas, toties pie ieejas var tās dabūt. Neviens negrābj ne 10, ne 100. Pie mums šobrīd ņemtu paciņām.
Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd galvenais ir piesardzība.
"Kamēr nav iestājies "paliec mājās" periods, jābūt piesardzīgiem. Politiķi apgalvo, ka mums ir ļoti daudz gultasvietu, ļoti daudz ventilāciju iekārtu, bet es nezinu, vai tiešām mūsu trauslajai veselības aprūpes sistēmai tāds pārbaudījums ir nepieciešams.
Pagaidām gaisma tuneļa galā nav saskatāma. Nav skaidrības par vakcīnu un tās efektivitāti, tāpēc šobrīd mēs varam būt vien piesardzīgi - sejas maska, tīras rokas, divi metri un lieku reizi netusē, bet labāk sazvanies," saka Karls.
www.apollo.lv/7094961/pagaidam-gaisma-tunela-gala-nav-saskatama-latviesu-arsti-par-dezinformaciju-anarhisku-attieksmi-covid-19-pandemijas-laika
|
|
|
Post by k on Oct 31, 2020 15:14:04 GMT 3
No 20.11 būs sodi, otmazkai vajadzēs to masku, no linu auduma 1 kārtas - super iznākot, tirgo pa 5 euro, bet var jau uzšūt, man no mātes daudz drēbes, par cik māte bija šuvēja. Varētu šūt maskas un tirgot, bet pagaidām nevelk, jo katram cilvēkam jādarbojās tajā jomā, kur viņam ir talants un izaugsmes iespējas.
|
|
|
Post by jane on Oct 31, 2020 16:11:44 GMT 3
Es Tev varētu pa pastu aizsūtīt medicīniskās maskas kādu čupiņu, man ir savestas par velti. Un darbā arī it kā būšot dabūjamas. Vēl var nopirkt veikalos drēbes maskas, tikai jāskatās, kur vēl ir, es vasarā Maksimā paņēmu. Tādu var izmazgāt un vilkt atkal, Tev jau daudz nevajag.
|
|
|
Post by k on Oct 31, 2020 16:41:17 GMT 3
Es vienu sev sašuvu no mātes dāmu kabatas lakatiņa, vienu atradu uz ielas, noliktu, maskas man ir
|
|
|
Post by jane on Oct 31, 2020 16:48:26 GMT 3
Ok. Tad labi.
|
|
|
Post by zigfrids on Oct 31, 2020 20:13:56 GMT 3
Par diskusijām visur par covid.
Es cilvēciski ļoti labi saprotu pat tos, kuri sludina, ka nekāda covid īstenībā nav. Tas ir kā tai pasakā par ganu un vilkiem. Nebūtu mūsu vara gandrīz 30 gadus vienā laidā melojusi, melojusi un melojusi nepārtraukti un nesodīti, varbūt tagad tādas attieksmes no iedzīvotāju puses covid jautājumā arī nebūtu. Atzīstu, arī man jau ir daļējs reflekss to, ko saka kariņi un viņķeles, uztvert kā melus tuvu 100% gadījumu. Un nav, ko tagad žēloties par to, ka iedzīvotāji esot neizglītoti, neorganizēti, cenšoties visu darīt, neievērojot noteikumus, dumiķi, utt. Pat ļoti pareiza ir šāda reakcija uz visus neatkarības gadus notiekošo. Valdošie paši vainīgi. Pilnā mērā. Ir centīgi un konsekventi gājuši uz to, lai neticētu nevienam viņu vārdam.
|
|
|
Post by jane on Oct 31, 2020 20:26:40 GMT 3
Nu ieslēdz tak smadzeni, Zigi. Kāda mūsu vara? Tramps arī melo.. notēloja pat vājinieku? Par Putinu nerunāsim, Batjka noslēdza valsts robežas vīrusa dēļ (oficiālā versija).. Pirms tam abi slāvi vareni izmelojās. Visa Eiropa, Ķīna, Brazīlija utt. uz vienu roku ar mūsu melīgo valdību.. un Worldometer ziņas un statistiku sacer mūsu melīgā valdība.. Pilnīgs stulbums tiešām ir kaitinošs..
|
|
|
Post by jane on Oct 31, 2020 20:29:31 GMT 3
Pagaidām te nav Baltkrievija, kur var atslēgt internetu.. un valodas latvieši pārzin, vismaz 3, ja ne vairāk..
|
|