Post by k on Sept 28, 2020 21:03:46 GMT 3
Senie latvieši
**************
Aivis Vasiļevskis
Teiču rezervāts - noslēpumiem bagāta vieta, piramīdas struktūra dziļi pazemē, planētas Zeme dzīvības enerģijas impulsi, kas pa reizei izstaro tā, ka cilvēkus gāž no kājām un ozoliem birst zīles. Vietējie zina stāstīt par neparastām parādībām, regulārām gaismas bumbām debesīs, kas mirgo un pārvietojas. Enerģētiski tie varētu būt tā saucamie Zvaigžņu vārti, kur kādreiz uz Zemi ieradās augsti attīstītas civilizācijas ar saviem kosmosa kuģiem, pirms kādiem 40tk gadiem - par Zemes patieso vēsturi mums viss ir noslēpts - katrā ziņā tāda ļoti neparasta vieta un sajūtas tur arī ir ļoti neparastas. 4h gājiens pa mežu un purvu, lai sasniegtu šo vietu, bija to vērts.
Diemžēl stāsts par apkārtni ir tāds pats, kā viss Latvijas 'veiksmes stāsts' - ja agrākos laikos tur bija burtiski māja pie mājas, saimniecība pie saimniecības, par cik zeme tajā vietā ir neaprakstāmi auglīga un dzīvības enerģija burtiski strāvoja cauri, tad šobrīd visu ir izpircis viens vācietis - 400ha ap rezervātu, kopā Latvijā ap 7000ha - viens no tipiskiem vācu baroniem, kas šobrīd indē augsni ar ķimikālijām, apgriež zarus gadsimtiem veciem ozoliem, lai netraucē kombainiem un pagasta valde pat nedeva iespēju vietējiem pie tās Zemes tikt, jo vācieša tēvam Vācijā pieder arī banka un viss tika nosolīts un savākts bez nekādām iespējām.
Taču apkārtne ir unikāla - 7-9. gs apdzīvotās apmetnes, dažādi atradumi, kara cirvji, ar ko, ļoti iespējams, cirstas krustnešu bruņas, sudraba un bronzas rotājumi, zvārgulīši, kas skan tikpat dzidri, kā toreiz, pirms 1200 gadiem, linu aukliņas, kas saglabātas tā, it kā pītas nupat un senprūšu valodā iegravēti vārdi uz saktām.
Vietējos vēl palikusi tā laika ģenētiskā atmiņa, cilvēki zina, kā izgatavot vilnu no kokiem, brūvēt miestiņu, kafiju no zīlēm un citām meža veltīm, cept maizi no mizām pat bez graudiem, darināt apģērbu un ārstnieciskās zintes, kā arī citas unikālas senatnes tehnoloģijas, par kurām nerunā neviena mācību grāmata- tās glabājas vien Baltu tautu ģenētiskajā atmiņā.
www.madona.lv/turisms/lv/amatnieciba-maksla-un-radosas-darbnicas
Taču ozoli kalst un upītes tiek saindētas, augsne noplicināta un vācu baronu smagā ķepa atkal gulst pār mūsu zemīti. Un zem tā visa kosmiskās zināšanas un tehnoloģijas, kuras gaida, vai vēl ir kāds, kurš spēj savā apziņā sasniegt to līmeni, kas nepieciešams, lai saprastu un iedarbinātu šos senos Zvaigžņu vārtus, vai arī tas viss tiks nobloķēts un pazudīs no tautas atmiņām tāpat kā kādreiz varenās sētas un to saimnieki, kuri zeltu podiem rakuši zemē, jo pārticība tur bijusi tāda, ka to nav bijis, kur likt😉
**************
Aivis Vasiļevskis
Teiču rezervāts - noslēpumiem bagāta vieta, piramīdas struktūra dziļi pazemē, planētas Zeme dzīvības enerģijas impulsi, kas pa reizei izstaro tā, ka cilvēkus gāž no kājām un ozoliem birst zīles. Vietējie zina stāstīt par neparastām parādībām, regulārām gaismas bumbām debesīs, kas mirgo un pārvietojas. Enerģētiski tie varētu būt tā saucamie Zvaigžņu vārti, kur kādreiz uz Zemi ieradās augsti attīstītas civilizācijas ar saviem kosmosa kuģiem, pirms kādiem 40tk gadiem - par Zemes patieso vēsturi mums viss ir noslēpts - katrā ziņā tāda ļoti neparasta vieta un sajūtas tur arī ir ļoti neparastas. 4h gājiens pa mežu un purvu, lai sasniegtu šo vietu, bija to vērts.
Diemžēl stāsts par apkārtni ir tāds pats, kā viss Latvijas 'veiksmes stāsts' - ja agrākos laikos tur bija burtiski māja pie mājas, saimniecība pie saimniecības, par cik zeme tajā vietā ir neaprakstāmi auglīga un dzīvības enerģija burtiski strāvoja cauri, tad šobrīd visu ir izpircis viens vācietis - 400ha ap rezervātu, kopā Latvijā ap 7000ha - viens no tipiskiem vācu baroniem, kas šobrīd indē augsni ar ķimikālijām, apgriež zarus gadsimtiem veciem ozoliem, lai netraucē kombainiem un pagasta valde pat nedeva iespēju vietējiem pie tās Zemes tikt, jo vācieša tēvam Vācijā pieder arī banka un viss tika nosolīts un savākts bez nekādām iespējām.
Taču apkārtne ir unikāla - 7-9. gs apdzīvotās apmetnes, dažādi atradumi, kara cirvji, ar ko, ļoti iespējams, cirstas krustnešu bruņas, sudraba un bronzas rotājumi, zvārgulīši, kas skan tikpat dzidri, kā toreiz, pirms 1200 gadiem, linu aukliņas, kas saglabātas tā, it kā pītas nupat un senprūšu valodā iegravēti vārdi uz saktām.
Vietējos vēl palikusi tā laika ģenētiskā atmiņa, cilvēki zina, kā izgatavot vilnu no kokiem, brūvēt miestiņu, kafiju no zīlēm un citām meža veltīm, cept maizi no mizām pat bez graudiem, darināt apģērbu un ārstnieciskās zintes, kā arī citas unikālas senatnes tehnoloģijas, par kurām nerunā neviena mācību grāmata- tās glabājas vien Baltu tautu ģenētiskajā atmiņā.
www.madona.lv/turisms/lv/amatnieciba-maksla-un-radosas-darbnicas
Taču ozoli kalst un upītes tiek saindētas, augsne noplicināta un vācu baronu smagā ķepa atkal gulst pār mūsu zemīti. Un zem tā visa kosmiskās zināšanas un tehnoloģijas, kuras gaida, vai vēl ir kāds, kurš spēj savā apziņā sasniegt to līmeni, kas nepieciešams, lai saprastu un iedarbinātu šos senos Zvaigžņu vārtus, vai arī tas viss tiks nobloķēts un pazudīs no tautas atmiņām tāpat kā kādreiz varenās sētas un to saimnieki, kuri zeltu podiem rakuši zemē, jo pārticība tur bijusi tāda, ka to nav bijis, kur likt😉